Pretējā gadījumā sabiedrībai būs vilšanās, jo prezidents nevarēs ietekmēt procesus valstī.Viņa norādīja uz Lietuvas eksprezidenta Rolanda Paksa piemēru. Viņš amatu zaudēja 2004.gadā impīčmenta procedūrā, jo Pakss priekšvēlēšanu kampaņas dāsnākajam ziedotājam krievu uzņēmējam Jurijam Borisovam piešķīra Lietuvas pilsonību, kā arī atklāja Borisovam valsts noslēpumu, informējot, ka slepenie dienesti pret viņu sākuši izmeklēšanu. Pakss arī izmantoja dienesta stāvokli, lai labumu gūtu kādas tuvas viņa paziņas uzņēmums."Tie ir argumenti, kas saka par to [tautas vēlētu prezidentu] drīzāk nē," atzina Āboltiņa un piebilda, ka ik reizi pirms prezidenta vēlēšanām parādās diskusijas par tautas tiesībām vēlēt prezidentu. "Mīnusu ir vairāk nekā potenciālo plusu, bet es saprotu emocionālo pusi," teica Āboltiņa.Pēc Saeimas priekšsēdētājas domām, tautas vēlēts prezidents nav glābiņš. "Tas ir jautājums, vai Latviju var glābt vadonis," skepsi pauda Āboltiņa.Viņa pieļāva, ka diskusija par tautas vēlētu prezidentu varētu būt arī viens no jautājumiem, ko apspriedīs Āboltiņas iecerētā komisija, kas darbu sāks rudenī. Savs viedoklis būtu jāsniedz arī konstitucionālo tiesību ekspertiem.Āboltiņa arī uzsvēra, ka šis jautājums jāskata kontekstā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu, taču Valda Zatlera iesniegtie priekšlikumi, pēc Saeimas spīkeres domām, būtiski nemaina prezidenta pilnvaras.Saeimas priekšsēdētāja gan nepiekrita, ka šajā sasaukumā ideja par tautas vēlētu prezidentu, visticamāk, neīstenosies, jo Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņas centrs" un arī "Visu Latvijai!" atbalsta tautas vēlētu prezidentu. "Iespējams, ka arī atbalstīs procedūras maiņu, bet jautājums, vai partijas to saprot vienādi," šaubījās Āboltiņa.Politiķe uzskata, ka prezidents būtu jāievēlē ar divu trešdaļu deputātu atbalstu un nevienošanās gadījumā par kandidātu nākamajā vēlēšanu kārtā būtu jābalso Elektorātu asamblejai, kurā ir arī pašvaldību pārstāvji. Šāda prezidenta ievēlēšanas kārtība ir Igaunijā.
Āboltiņa skeptiska par tautas vēlētu prezidentu
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") ir skeptiska pret tautas vēlēta prezidenta ideju, vienlaikus pieļaujot, ka šī parlamenta laikā attiecīgas izmaiņas Satversmē varētu pieņemt.Āboltiņa, paužot personīgo nostāju, aģentūrai BNS uzsvēra, ka nav gatava atbalstīt Satversmes grozījumus, lai tikai mainītu prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet tas ir jāskata kontekstā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.