Iesniegumu par izstāšanos no TP uzrakstījusi Saldus novada domes priekšsēde Indra Rassa, kā arī bijušais Rēzeknes mērs Juris Guntis Vjakse. Taču, sazinoties vēl ar vairākiem TP reģionu pārstāvjiem, Diena konstatēja, ka aiziešanai no partijas pagaidām nav masveida rakstura un vairāki TP biedri pat visai kritiski vērtē šādu bēgšanu.
Aizkraukles novada domē TP ieguva 12 no 15 vietām, bet TP biedri ir tikai divi – domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un mēra vietnieks Leons Līdums, kurš Dienai atzina: "Tas, ka cilvēki nav vienaldzīgi arī pie mums, – tā ir taisnība." Pagaidām notiekot situācijas izvērtēšana nodaļā, bet TP pamest tās biedri nesteidzoties. Bažas esot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, kurās var startēt tikai no partiju sarakstiem, atzina Līdums.
Nākamās vēlēšanas nodarbina arī citus TP pārstāvjus. Latgalē tiek apspriesta ideja par reģionālās partijas veidošanu, apstiprināja Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs, kurš ir TP, – partijai novadā ir ap 40 biedru, kuri lēmumu par turpmāko darbību pieņemšot kopā. Švarcs kā vāja rakstura cilvēkus raksturoja tos, kuri maina partijas atkarībā no tā, kura tajā brīdī ir pie varas, – tas, ka šādu cilvēku esot daudz, viņaprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc neveidojas klasiskās partijas.
TP nesteidz pamest arī Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters un Durbes novada priekšsēdis Andrejs Radzevičs, kuri pagaidām neesot izjutuši, ka viņu piederība opozīcijas partijai ietekmētu valdības attieksmi pret pašvaldībām, kas gan kopumā neesot pretimnākoša.
A.Radzevičs neredzot politisko spēku, kas stingri iestātos par reģionu interesēm un demonstrētu gatavību atbalstīt to attīstību ilgtermiņā un kam būtu vērts pieslieties. Dagdas novada vadītājs Viktors Stikuts, kurš reiz bija Demokrātiskajā partijā Saimnieks, ne pirmo reizi saskaroties ar situāciju, "ka mirst partija, bet, kā līdz šim neviens man neko nav devis, tā arī turpmāk nedos". Viņam neesot pieņemams, ka pēc komandas zaudējuma cilvēki mūk pie tiem, kas vinnē, jo sportā taču tā nenotiekot. Interesi par papildinājumu no TP rindām ir izrādījusi Zaļo un Zemnieku savienība. Ja likumā nebūtu prasības, ka vēlēšanās var pieteikt tikai partiju sarakstus, Stikuts nekur nestātos, bet tagad pieļauj, ka varētu atbalstīt reģionālās partijas veidošanu.
Iespējams, šai parādībai saknes ir pagātnē, jo TP vadība pieļāva, ka tās reģionu līderi var neiesaistīties partijas politikas veidošanā – daļa to nemaz nevēlējās, jo tai vajadzēja tikai TP atbalstu pašvaldību infrastruktūras attīstībai. TP ziedu laikos partijas stiprināšana reģionos bija saistīta ar valsts finansiālo atbalstu, uz kuru mazākas iespējas pretendēt bija tām pašvaldībām, kuru vadītāji nebija no varas partijām. Sadarbība ar LPP/LC apvienībā Par labu Latviju! deva Tautas partijai iespēju iegūt pārstāvniecību Saeimā, bet tagad ir iespaids, ka tā nebija perspektīva ilgtermiņā un TP nākotne nav skaidra.