Citas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir pierādījušas, ka spēj būt efektīvas, izmantojot spēkā esošo kārtību, saka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Mūrniece gan atzīst, ka ir vīlusies par šādu iznākumu.
"Teikšu atklāti - šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība, to nenoslēdzot ar galaziņojumu - un tas ir pirmais tāds precedents Saeimas vēsturē -, ne komisijas priekšsēdētājam, ne Saeimai godu nedara," par tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu sprieda Mūrniece.
Tomēr, viņasprāt, ir virkne labu piemēru, kad parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir strādājušas labi, atzīstami un kvalitatīvi.
Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka labu piemēru nav. Tomēr arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja domā, ka vaina ir nevis esošajā regulējumā, bet deputātu nespējā veikt izmeklēšanu.
"Nevajadzētu tāpēc [..] uzreiz mesties mainīt Satversmi. Tā doma, kāpēc šāds institūts ir radīts Satversmē, manuprāt, ir bijusi ļoti lietderīga. Mēs redzam, ka citās valstīs tas strādā. Kāpēc mēs paši atkal nemākam piepildīt ar saturu? Kāpēc tās sanāk pļāpātuves, izrādīšanās, politisko konkurentu vienkārši tāds mēģinājums kaut ko bremzēt vai iespējami skaļāk parādīt, ir jāizvērtē. Jebkam, ko tu veido, ir jābūt kaut kādai lietderībai. Tātad izvirzāmais, sasniedzamais mērķis," uzskata Āboltiņa.
Saeimas attieksme pret parlamentāro izmeklēšanu kategoriski nepieņemama ir bijušajai priekšsēdētājai Ilgai Kreitusei.
"Demokrātijā un īpaši parlamentārā republikā parlaments ir augstākā vara, kāda mums ir valstī. Mēs esam tiešām parlamentāra republika. Šādām komisijām ir jēga, ja tās darbojas un ja to darbības forma ir noteikta tāda, ka ir jāiegūst rezultāts. Man ir tāds pārsteigums, ka Latvijas parlaments pieļauj šādu situāciju un arī pašas partijas pieļauj situāciju, ka viņu deputāti var aiziet no komisijas, var nestrādāt, var savstarpēji... tur jau ir ne tikai Ētikas komisijas jautājums. Jautājums ir par deputāta darba pienākumu izpildi," vērtē Kreituse. Viņa uzskata, ka situāciju par labu var vērst, tikai mainot komisiju darbības regulējumu.
"Likums, kuram nav iekšā mehānisma, kā darboties soda sankcijām, ja nav izdarīts likumā noteiktais, nekad nedod rezultātu. Un tieši tas pats ir ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, kurām ir pilnībā jāpārveido darbības principi, un arī gala rezultāta obligāta izkatīšana ne tikai parlamentā, bet arī tiesībaizsardzības instancēs," uzskata Kreituse.
Mēģinājums stiprināt parlamentāro izmeklēšanu jau ir bijis. Pirms gada likums tika papildināts ar normu, ka institūcijām ir pienākums vērtēt un lemt par komisijas atklāto trūkumu novēršanu, bet vienlaikus likumā ir atstāta norma, ka gala ziņojums nav saistošs ne tiesu varas amatpersonām, ne citām personām.