Neilgā laikā pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām šis jau ir otrais zināmais gadījums, kad SAB nepiekrīt dot SC deputātiem pielaidi slepenajai informācijai. Iepriekš atteikumu saņēma SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kuram tādēļ nācās aiziet no darba Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
To, ka tagad pielaides izsniegšana atteikta arī Mirskim, Nekā personīga apstiprinājis pats politiķis. Viņam tas esot bijis pārsteigums, jo abu iepriekšējo Saeimu laikā SAB Mirskim bija atļāvis piekļūt valsts noslēpumiem, bet tagad vairs ne.
Atteikuma iemesli nav zināmi, jo SAB šādos gadījumos nekādus komentārus nesniedz. Mirskis žurnālistiem teica, ka viņam ,,absolūti nav priekšstata,, kāpēc tā noticis, bet pieļāva iespēju, ka tas saistīts ar viņa politisko piederību SC.
,,Es nezinu, varbūt viņiem nepatīk mūsu politiskā pozīcija, man grūti spriest,” atzina Mirskis. Taču viņš neplānojot līdzīgi kā Urbanovičs atteikumu pārsūdzēt.
Mirskis sacīja, ka cer saglabāt savu līdzšinējo amatu Saeimas Ārlietu komisijā, kur ir priekšsēdētāja vietnieks. Mirskis par saņemto pielaides atteikumu esot informējis komisijas vadītāju Ojāru Kalniņu (Vienotība) un tagad gaidīšot viņa reakciju par notikušo. Līdz šim Kalniņš tikai Mirskim atzinis, ka Ārlietu komisijā pielaidei esot visai simboliska nozīmē, jo tā nepieciešama tikai tajos gadījumos, kad tiek lemts par Latvijas vēstnieku apstiprināšanu. Mirskis esot gatavs turpmāk balsojumos par vēstniekiem nepiedalīties un šīs sēdes izlaist.