Augstskolu pārstāvji to dēvē par absurdu normu, kas pieņemta, neizprotot augstskolu specifiku.Publiskā iepirkuma procedūras jāievēro gadījumos, kad augstskola ar viespasniedzēju slēdz uzņēmuma līgumu, nevis darba līgumu, skaidrojis Iepirkumu uzraudzības biroja direktors Andrejs Tiknuss. Viņš uzsvēris, ka uz šiem iepirkumiem attiecas brīvāka un elastīgāka iepirkumu procedūra.
Tomēr no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvja Edija Šauera teiktā izriet, ka arī šajos iepirkumos būtiskākais viespasniedzēju atlases kritērijs ir zemākā cena. Atsevišķos gadījumos, ja universitāte var pamatot, ka
vieslektors atbilstoši likumā noteiktajiem kritērijiem ir unikāls,
pastāv iespēja nerīkot konkursu, bet uzreiz slēgt uzņēmuma līgumu. E.Šauers arī norādījis, ka galvenā problēma ir tā, ka atbilstošās dokumentācijas sakārtošanai vien tiek patērēti ievērojami laika resursi.
Katrs viespasniedzējs, ko augstskola aicina lasīt lekcijas, tiek piesaistīts tāpēc, ka viņš ir unikāls, nevis tāpēc, ka eksistētu pasniedzēju tirgus, no kā varētu izvēlēties lētāko piedāvājumu, norāda RSU sociālās antropoloģijas programmas koordinators Klāvs Sedlenieks, kurš arī saskāries ar pasniedzēju iepirkuma problēmu.
Visu Vitas Dreijeres rakstu lasiet pirmdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.