SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis par valdības paveikto un nepaveikto pirmo trīs mēnešu laikā bija kodolīgs, sakot, ka pozitīvais ir salīdzinoši ātri pieņemtais 2011.gada budžets, bet attiecībā uz veikto budžeta konsolidāciju esot jāsaka, ka tā tomēr ir kompromisu kompromiss un atsevišķas izmaiņas nodokļos, piemēram, sociālo iemaksu likmes paaugstināšana mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Plašāku komentāru bija gatavs sniegt Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts, kurš tāpat kā kolēģis atzinīgi novērtēja to, ka valdība spēja šā gada budžetu pieņemt vēl iepriekšējā gadā, tādējādi ļaujot gadu nesākt ar palielinātiem tēriņiem. Tomēr iepriekšējās problēmas esot saglabājušās, proti, budžeta saturs ir nekonsekvents, kā arī nav skaidrs, kādām strukturālo reformu plānam tas seko.
"Budžets pamatā tiek izmantots tikai konsolidācijai, nevis kā sabalansētas ekonomikas attīstības instruments," norādīja D.Stikuts.
Viņaprāt, šā gada valsts budžeta konsolidācija daudzējādā ziņā balstās uz īstermiņa pasākumiem, kas pēc pāris gadiem no jauna aktualizēsies.
Savukārt plaši piesauktās strukturālās reformas ekonomists aicina vērtēt arī no ilgtermiņa efektivitātes viedokļa, jo tām ne vienmēr jādod būtisks tūlītējs fiskālais devums. Šajā ziņā noteikti esot jāpiemin sociālā budžeta ilgtspēja, jo jau gada otrajā pusē sociālajā budžetā būs deficīts, bet nepieciešamie lēmumi tiek atlikti.
Tāpat D.Stikuts brīdina, ka iecerētā nodokļu tālāka palielināšana veicinās augstāku un noturīgāku inflāciju, kas apgrūtinās Māstrihtas kritēriju izpildi 2012.gadā. "Nodokļu jomā notikušas būtiskas atkāpes no pagājušā gadā iezīmētiem principiem. Turklāt nodokļu sloga pieaugums šādā izpildījumā veicinās izvairīšanos no nodokļiem un ēnu ekonomikas izplešanos. Turklāt kontekstā ar nozīmīgu energoresursu cenu un tarifu pieaugumu, ietekme uz Latvijas konkurētspēju tam būs būtiska," uzsver Swedbank ekonomists.
Pēc viņa skatījuma, tā vietā, lai celtu nodokļus, būtu nepieciešama kardinālāka nodokļu sistēmas maiņa ar tālejošu mērķi, kāds, piemēram, ir iepriekš nospraustām nodokļu pamatnostādnēm. Cita starpā tas nozīmējot arī būtisku (vairāk par procentpunktu) iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu, ļaujot iedzīvotājiem legāli nopelnīt un veicinot legālu darbavietu radīšanu. Savukārt zaudējumus budžetā no tā esot jākompensē ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli, jo īpašumus nevar noslēpt un no tiem nomaksas ir daudz grūtāk izvairīties.
Kā ziņots, šodien aprit Valda Dombrovska (V) vadītā Ministru kabineta pirmās 100 darba dienas.