“Ārstniecība ietekmē cilvēka mūža ilgumu aptuveni par desmito daļu - pārējo nosaka dzīvesveids, iedzimtība, vides un sociālie faktori. Kamēr nemainīsies apziņa, ka "es varu darīt ko gribu - smēķēt, lietot alkoholu, uzņemt organismā pārlieku daudz sāli, cukuru, taukvielas, ignorēt drošības pasākumus, bet valsts pienākums mani ir glābt - nodrošināt valsts apmaksātu ārstēšanu, kad veselība ir sabojāta", tikmēr arī apmierinātību ar veselības aprūpi kopumā panākt nebūs iespējams,” norāda ministrs.Ārstniecības process ir sadarbība starp ārstu un pacientu. Ja sadarbība nenotiek - pacients neievēro ieteikumus vai ārsts laika trūkuma dēļ nepievērš pienācīgu uzmanību pacienta iztaujāšanai un pieņemto lēmumu skaidrošanai - neveidosies apmierinātība ar veselības aprūpi kā tādu, uzskata J.Bārzdiņš. “Kopš stāšanās amatā esmu saskāries ar divējādu sabiedrības attieksmi - tiek sagaidīts ātrs risinājums it visām veselības nozares problēmām, tai pat laikā ikviena iniciatīva tiek uzlūkota ar aizdomām. Šķiet, ka no manis gaida, ka atzīšu "viss ir slikti, izdarīt neko nav iespējams, dodiet tikai vairāk naudu,” savā paziņojumā presei norāda ministrs.
Bārzdiņš: cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet gaida glābšanu no valsts
Cilvēkiem jāmaina sava bezatbildīgā attieksme pret veselību un jābeidz domāt, ka viņu glābšana ir tikai valsts pienākums, uzskata Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS).Lai arī Latvijas veselības aprūpes sistēmā vēl ļoti daudz kas jāuzlabo, visbūtiskāk ir mainīt sabiedrības apziņu par personīgo atbildību par veselību, savā paziņojumā presei norādīja ministrs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.