Baumanis izsmeļošā paziņojumā medijiem paudis, ka ir pateicīgs premjerei par augsto novērtējumu strādāt veselības ministra amatā, kas, viņaprāt, bijis Rīgas Stradiņa universitātes un tās kolektīva sasniegumu atzinums. Tomēr "ministrs ir politisks amats, tas prasa gatavību politiskai karjerai. Šobrīd neesmu gatavs uzsākt ilgstošu politisku karjeru, kādēļ arī biju spiests atteikties no veselības ministra amata piedāvājuma," viņš paskaidrojis.
"Esmu pārliecināts, ka veselības ministra amats jāieņem profesionālam politiķim, vai arī kandidātam ar biznesa vadības vai ekonomista pieredzi. Veselības aprūpes nozares problēmas ir fundamentālas. Veselības aprūpe ir viena no publisko izdevumu jomām, kas līdz šim nav piedzīvojusi strukturālus pārkārtojumus. Tai pašā laikā veselības aprūpes nozares speciālisti līdz šim ilgstoši ir pārvaldījuši nozari un izvairījušies no nepieciešamajām pārmaiņām. Šobrīd nozares problēmas vairs nav atrisināmas ar medicīnas nozares speciālistu kompetencēm. Veselības ministram ir jābūt ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm," izklāstījis Baumanis.
Ieskicējot veselības nozares problemātiku, viņš uzsvēris - Latvijā pastāv maksas medicīna un, jo ātrāk šo faktu atzīs, jo mazāk sāpīgs tas būs sabiedrībai ilgtermiņā. Medicīnas pakalpojumu struktūru vai ārstniecības iestāžu infrastruktūru esošā veidā nav iespējams finansēt no budžeta līdzekļiem pilnā apjomā. Sarūkot nodokļu maksātāju lokam, sarūk pacientu loks, sarūk nodokļu bāze. Tāpēc jaunajam veselības ministram nepieciešams valdības politisks atbalsts, lai notiktu nozares finansēšanas un strukturālas reformas, kas ir ilgtermiņa darba lauks.
"Taču nozares pārstāvju lobijs kontekstā ar politisku populismu rada stagnāciju un vislielākos riskus ekonomisku pamatotai veselības aprūpes politikai," skaudri secinājis Baumanis.
Pacientam interesē lētākas zāles, mazākas rindas un pieejami medicīnas pakalpojumi. Medicīnas pakalpojumu izcenojumu un nozares strukturāla sašaurināšana atbrīvotu iekšējās finanšu rezerves, kas noslēptas zem pārcenotu atsevišķu apakšspecialitāšu tarifiem, piemēram, invazīvā kardioloģijā un citiem neadekvātu programmu tēriņiem. Likvidējot izšķērdīgus tēriņus, tiek atbrīvoti pacientam netaisnīgi atņemti ārstniecības finanšu līdzekļi, bet pakalpojums kļūst kaut nedaudz pieejamāks, viņš turpinājis.
Tikai ar sistēmiskiem uzlabojumiem papildus budžeta finansējums nesīs gaidītos rezultātus, taču, kā zināms, veselības aprūpē finansējums nekad nebūs pietiekošs. Jebkurā gadījumā ir pēdējais laiks definēt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu un piesaistīt papildus nepublisko finansējumu, uzskata Baumanis.
"Esmu pārliecināts, ka kopā ar apdrošināšanas nozari veicot medicīnas pakalpojumu tarifu punktu izcenojumu un pakalpojumu apmaksas kārtības pārvērtēšanu, veselības aprūpei atvērtos neapgūtas iekšējās finanšu rezerves. Veselības aprūpe jāfinansē gan ar publiskiem, gan ar privātiem līdzekļiem skaidri saprotamā veidā, kas arī praktiski vairos pakalpojumu pieejamību," uzskata RSU prorektors.
Veselības nozares pašattīrīšanās atvērtu nevien apdrošināšanas finansējuma plūsmas ienākšanu medicīnas pakalpojuma apmaksā, bet arī skaidri pamatotu nepieciešamo budžeta finansējuma piešķīrumu veselības aprūpei jau tuvākajā laikā. Esmu pateicīgs premjerministres kundzei par man izrādīto godu, viņš rezumējis.
Tikmēr Straujuma turpinās sarunas ar iespējamajiem veselības ministra amata kandidātiem. Iespējamo kandidātu vārdi patlaban netiek atklāti, norāda LETA.
Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu.
Straujuma pirmdien parakstīja rīkojumu par Circenes demisiju. Šim amatam tika uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Baumanis
Pagaidām veselības ministres pienākumus turpina pildīt Straujuma.