Vaicāta, vai ar šādu pieskatīšanu viņam jārēķinās visu mūžu, ministre norādīja, ka tuvākajos gadījumos viņš noteikti tiks pieskatīts.
Par bijušā Gvantanamo ieslodzītā līdzšinējo likteni un to, kā viņš nonācis cietumā, L.Mūrniece atturējās stāstīt, taču LETA vēsta, ka viņš "savas muļķības pēc savervēts" un vēlāk aizturēts Afganistānā. Diena iepriekš ziņoja, ka ASV karaspēks viņu aizturēja militāro operāciju laikā Afganistānā. Amerikāņiem bija bažas par viņa iespējamo saistību ar terorismu, bet izmeklēšanā, kas ieilgusi vairāk nekā piecus gadus, tam nav rasti pierādījumi.
Iekšlietu ministrija norāda, ka šis cilvēks, kas, pēc LNT vēstītā, ir kādreizējais Uzbekistānas iedzīvotājs, tiek uzraudzīts, lai garantētu, ka netiek radīti draudi Latvijas drošībai.
Plaša informācija par vīrieša personību un gaitām Latvijā, piemēram, dzīvesvietu, vecumu, ģimenes stāvokli, netiek sniegta. Ministre vien apliecināja, ka Latviju viņš izvēlējās pats. L.Mūrniece arī atzina, ka viņam noteikti arī ierobežojumi, taču viņš drīkst pārvietoties Šengenas valstu ietvaros. Pārcelties dzīvot uz kādu citu Šengenas valsti viņš gan nevar, jo ir vienošanās, ka uzturēšanās valsts ir Latvija.
Slepenību L.Mūrniece skaidro ar paša bijušā ieslodzītā lūgumu neizpaust ziņas par viņu. Tāpat arī ir bažas, ka var rasties apdraudējums viņam pašam. Savukārt citas detaļas attiecībā uz "tehnisko izpildījumu" ir slepenas.
Pēc ministres teiktā, jautājumi par to, vai viņš varēs atgriezties savā izcelsmes valstī, vai arī par to, vai varēs aicināt uz Latviju savus radiniekus, esot tālākas nākotnes jautājumi. Patlaban viņam "jāsaprot, ka viņš atrodas šeit".
Vaicāta, vai viens no integrēšanas programmas punktiem būs arī darba meklējumi vīrietim, ministre atzina, ka visiem būs izdevīgāk, ja viņš spēs sevi nodrošināt pats. Tai pat laikā politiķe uzsvēra, ka Latvijas valsts budžeta nauda šī cilvēka uzturēšanai netiek tērēta, visus izdevumus sedz ASV.
Patlaban Latvija neplāno uzņemt nevienu citu ieslodzīto no Gvantanamo. L.Mūrniece uzskata, ka "priekš mūsu valsts tas ir ļoti daudz". Viņa uzskata, ka ASV ir novērtējušas šo mūsu soli. Tas ir pietiekami daudz, lai pierādītu, ka esam uzticami partneri, un to varam atļauties, minēja ministre.
Pentagons ceturtdien paziņoja, ka divi aizturētie no Gvantanamo ieslodzījuma nometnes tiek nosūtīti uz Spāniju un Latviju. "ASV ar abu valstu valdībām ir saskaņojušas rīcību, lai nodrošinātu šo cilvēku pārvietošanu saskaņā ar noteiktiem drošības pasākumiem. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar abu valstu valdībām," teikts Pentagona paziņojumā.
Šo cilvēku personības netiekot atklātas pēc uzņemošo valstu pieprasījuma, ziņo Reuters.
Līdz ar šo divu ieslodzīto nosūtīšanu Gvantanamo paliek 176 ieslodzītie. Pērn, kad amatā stājās pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama, kurš solījis slēgt nometni, tajā mitinājās 245 ieslodzītie.
Kā ziņots, valdība lēmumu izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma
vietā Gvantanamo aizturētajām personām atbalstīja šā gada 2.februārī. Toreiz tika vēstīts, ka persona būs bezvalstnieka statusā, ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
No amatpersonu teiktā bija noprotams, ka ieslodzītais ir aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, iespējams, cilvēks no Centrālāzijas reģiona. Viņš solījis
iemācīties latviešu valodu.
Bijušos Gvantanamo ieslodzītos uzņēmušas arī vairākas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Gvantanamo cietuma tiek turēti ASV karā pret terorismu sagūstītie cilvēki. Daļa gūstekņu atzīti par nekaitīgiem un varētu atgriezties dzimtenē, taču ASV nevēlas sūtīt gūstekņus uz nedemokrātiskām valstīm, kur varas iestādes varētu viņus spīdzināt, iepriekš ziņoja Diena.
Spānija paziņojusi, ka trešdien valstī ieradies afgāņu izcelsmes bijušais ieslodzītais. Viņam esot darba un uzturēšanās atļaujas, tāpat viņam neesot izvirzītas ar teroristiskām darbībām saistītas apsūdzības nedz ASV, nedz ES.
(papildināts viss teksts)