Tas paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, ir administratīvo procedūru sarežģītība. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm iesniedzamo dokumentu vai citu formalitāšu skaitu, bet arī procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību. Šādu situāciju nereti veicina atbildīgo iestāžu nepamatota kavēšanās pieteikumu izskatīšanā. Tāpēc klusēšanas-piekrišanas princips ir Latvijai inovatīvs veids, kā šādas situācijas risināt, uzlabojot valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Jācer, ka šis princips nostiprināsies un tiks iedzīvināts arvien plašākā pakalpojumu klāstā.”
Pasākumu plānā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai tas stātos spēkā jau no nākamā gada.
Pakalpojumi, kuru sniegšanā „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots sākotnēji ieviest, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas (2006/123/EK) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšanai, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.
Vienlaikus EM vērtēs iespēju „klusēšanas - piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.
Detalizēti ar pasākumu plānu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.
Kā zināms, Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā paredzēts pienākums dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas termiņiem un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Veicinot normatīvajā regulējumā administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršošanu, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu, kas skar neskaidru vai pārmērīgi garu termiņu noteikšanu atļaujas pieteikumu izskatīšanai.