Starp iesaistītajām pusēm ir diskusija, vai pieteikšanās pilsonībai būs "histēriska vai ilglaicīga", un Čaklais paredz, ka process notiks ilglaicīgi. Konkrēti gan neviens nevar pateikt, cik daudz jauni pilsoņi un dubultpilsoņi tiks piesaistīti, piebilda apakškomisijas priekšsēdētājs. Ir deputāti, kuri uzskata, ka runa būs par mazāku skaitu potenciālo pretendentu - vairākiem tūkstošiem cilvēku.
Līdz ar to apakškomisija kopā ar Nacionālās drošības komisijas un drošības dienestu pārstāvjiem turpina darbu pie risku izvērtēšanas. Nedrīkst pieļaut, ka nākotnē paredzamā lielā darba apjoma dēļ tas tiek paveikts nekvalitatīvi. Kontroles un uzskaites mehānisma uzturēšanai varētu būt nepieciešams papildus finansējums, atzina Čaklais.
Vēl būs nepieciešams veikt grozījumus plašā likumu spektrā, taču tas nekavēs Pilsonības likuma grozījumu stāšanos spēkā, norādīja politiķis. Runa ir par atsevišķu ierobežojumu noteikšanu, par kuriem vēl diskutēs arī drošības dienestu un Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Kā ziņots, par normatīvā akta grozījumu saturu turpina spriest Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Pēc tam par to būs jālemj Saeimas Juridiskās komisijas un pēc tam paša parlamenta vairākumam. Publiskajā telpā kā galvenie grozījumi Pilsonības likumā tiek uzsvērta iespējas došana konkrētam cilvēku lokam iegūt dubultpilsonību.