Deputāti pagaidām nevirzīs strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Otrdien komisija par šo jautājumu diskutēja slēgtajā sēdē, bet nākamajā dienā apsprieda likuma grozījumu virzību. Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas sekretārs Ints Dālderis (Vienotība) komisija vienojās šo likumprojektu pagaidām neskatīt Saeimas sēdē. Viņš skaidroja, ka piedāvātie priekšlikumi likuma izmaiņām ir plaši interpretējami, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji tos vērtēja neitrāli.

Iepriekš šo jautājumu apsprieda arī koalīcijas sanāksmē. Deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība) stāstīja, ka būtu rūpīgāk jāizvērtē situācija ar deputāta Imanta Parādnieka (NA) priekšlikumiem par ierobežojumiem maksātnespējas administratoriem Kredītiestāžu likumā. Viņš vērsa uzmanību, ka ir arī speciāls likums, kas regulē jautājumu par interešu konfliktu, kā arī pauda bažas, ka priekšlikumi varētu būt attiecināmi "uz konkrētu situāciju un konkrētu personību".

Iepriekš TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka Parādnieks iesniedzis priekšlikumu Kredītiestāžu likumā, kas paredz jaunu aizliegumu kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru, ja pēdējo divu gadu laikā viņš bijis šīs kredītiestādes kreditora pilnvarotais pārstāvis. Komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja šo ierosinājumu. Ja šādas izmaiņas tiktu pieņemtas, tas liegtu Armandam Rasam kļūt par likvidējamās Trasta komercbankas maksātnespējas procesa administratoru.

Laikraksts Diena šodien vēsta, ka koalīcijas padomes sēdē pirmdien Vienotības vadība vērsusi partneru uzmanību uz notikumu saistībā ar Trasta komercbanku sakritību ar komisijā atbalstītajiem Parādnieka priekšlikumiem. "Ir pilnīgi skaidrs, ka šie grozījumi ir uzrakstīti konkrētai situācijai, konkrētai bankai un konkrētai personai. Tā ir tāda bezprecedenta iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas kompetencē," laikrakstam pauda Smiltēns.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti šo pieņēmumu laikrakstam neesot vēlējušies komentēt, jo tas attiecoties uz iepriekš komisijas slēgtajā sēdē apspriesto. Savukārt Smiltēns pirmdien esot aicinājis NA padomāt, kā šis notikums var atsaukties uz labējo partiju reputāciju pirms pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt Parādnieks skaidroja, ka viņa priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas ierosinājumus, taču tā mērķis esot novērst interešu konfliktu amatpersonas darbībā un šīs normas attiekšoties uz visiem vienādi.

Vēlāk viņš piebilda, ka Rasa varētu būt saistīts ar Vienotības atbalstītājiem. Savukārt Smiltēnam par to nekas nebija zināms, un šo cilvēku viņš arī nepazīstot. Taču teiktajā politiķis saskata uzbrukumu kā labāko aizstāvēšanās veidu.

Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) Dienai apstiprināja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalstīs Parādnieka priekšlikumu, ja tas komisijā tiks precizēts, nosakot, ka ierobežojumi attiecas uz administratoriem, kuri ir nevis vienkārši pilnvaroti, bet kuriem bijis pilnvarojuma līgums, kas nozīmē, ka viņi ir apzināti uz to gājuši.

Uz vaicāto, vai starp NA un ZZS nav vienošanās, ka premjera partija atbalsta NA iniciatīvas apmaiņā pret tās pretimnākšanu nodokļu reformas īstenošanā, Putra atbildēja noraidoši, uzsverot, ka nacionālā apvienība jau no sākuma piedalījusies nodokļu reformas apspriešanā ar saviem priekšlikumiem, kas arī ņemti vērā.

Diena arī vēsta, ka pašreizējais likvidējamās Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas atcelt no amata, savulaik ir strādājis kopā ar NA līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, maksātnespējas administratori ir arī partiju atbalstījuši.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa FKTK pieteikumu par likvidējamās Trasta komercbankas administratora Krūma atcelšanu no pienākumu pildīšanas tomēr skatīs 29.maijā.

FKTK padome nolēma vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, aģentūrai LETA pavēstīja komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza. Vienlaikus FKTK lūgs tiesu lemt par Rasas apstiprināšanu Trasta komercbankas maksātnespējas procesa administratora amatā. Rasa minētajam amatam izvēlēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 2016.gada marta sākumā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet marta vidū Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Krūmu.

Savukārt šogad 10.martā tiesa pasludināja Trasta komercbanku par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra. Par Trasta komercbankas maksātnespējas administratoru tika apstiprināts Krūms.