Partijas Vienotība dibināšanas sapulcē sestdien apstiprinātajā plānā Latvijas attīstībai sacīts, ka triju gadu laikā paredzēts panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijā, kas būtu ne vairāk kā 7%, izveidot ražošanas attīstībai un investīcijām labākos apstākļus Baltijas valstīs, ieguldot ražošanas attīstībā ne mazāk kā divus miljardus latu, kāpināt Latvijas starptautisko konkurētspēju, palielinot eksporta apmēru par 50%, kā arī plānots uzlabot valsts pārvaldību, sasniedzot Eiropas Savienības (ES) valstu vidējos efektivitātes rādītājus un panākt izglītības sistēmas pielāgotību ražošanas attīstības vajadzībām.
"Aktīvu darba tirgus pasākumu īstenošanas rezultātā darīsim visu, lai trijos gados nodarbinātība sasniegtu 70%, bet bezdarbs samazinātos zem 7%," partijas dibināšanas sapulcē sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja uz nepieciešamību noteikt prioritātes attiecībā uz atsevišķām jomām, kurās ar laiku nodokļi būtu samazināmi. "Tās būtu darbs, bērni, veselība, izglītība, zaļais dzīvesveids. Latvijai jāturpina būt relatīvi zemu nodokļu valstij, kurā nodokļu slogs ir ap trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tuvākajos trijos gados apņemamies nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti, ieviešot moratoriju nodokļu paaugstināšanai," teica Dombrovskis.
Premjers arī pauda uzskatu, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir ne tikai ekonomiskas, bet arī morālas kategorijas jautājums. "Mūsu mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku uz pusi tuvāko triju gadu laikā," sacīja Dombrovskis.
Savukārt kā konkrētu mērķi attiecībā uz konkurētspējas novērtējumu premjers izvirzīja nepieciešamību Pasaules Bankas Doing Business indeksā no 27. vietas 2010.gadā pārvietoties uz 18. vietu 2014.gadā.
Lai palielinātu darbavietu skaitu un radītu stabilu investīciju vidi, plānā paredzēts samazināt darbaspēka izmaksas. Plāns paredz triju gadu laikā samazināt darbaspēka nodokļus, izstrādāt elastīgu nodokļu stimulu mērķprogrammu uzņēmējiem, kuri investējuši jaunu darba vietu radīšanā, kā arī, lai motivētu pašvaldības piesaistīt uzņēmumus un veidot jaunas darba vietas, paredzēts uzsākt pievilcīgu nodokļu stimulu paketes izstrādi pašvaldībām par katru reģionā piesaistīto jauno ražotni. Tāpat plānots nodrošināt stabilu nodokļu sistēmu, neceļot nodokļus, un saglabāt nemainīgu piešķirto nodokļu atvieglojumu apmēru.
Lai stimulētu ražotņu veidošanos reģionos, līdzīgi kā Vācijā un Somijā, plāns paredz 2012.gadā izveidot attīstības banku ražošanas atbalstam, lai stimulētu investīcijas ražošanas attīstībai, izsniegtu ilgtermiņa un zemu procentu kredītus līdz 520 miljoniem latu no valsts un ES fondiem. Triju gadu laikā plānots arī divkāršot valsts izsniegto eksporta kredītu apmēru, izveidot valsts mērķprogrammu 120 miljonu latu apmērā "Publiskā infrastruktūra ražošanas attīstībai" pievadceļu, elektrības pieslēgumu, ūdens un kanalizācijas, u.c. publiskās infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēts Latvijas zemniekiem panākt taisnīgāku ES līdzekļu sadali, tiešmaksājumu apmēru no ES fondiem palielinot līdz 200 eiro uz hektāru.
Lai tiktu radīti jauni uzņēmumi, plāns paredz izveidot "Uzņēmīguma programmu", kas ietvertu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai jauniem uzņēmējiem, panākot uzņēmumu skaita pieaugumu par 20 tūkstošiem triju gadu laikā. Plānots sākt atbalsta finansējuma izsniegšanu jauniem uzņēmējiem, tam kopā paredzot līdz 10 miljoniem latu, kā arī paredzēts nodrošināt vieglu kredīta saņemšanu no attīstības bankas, izsniedzot aizdevumus biznesa uzsācējiem līdz 60 miljoniem latu, sacīts plānā.
Lai palielinātu Latvijas ražojumu konkurētspēju ārzemēs paredzēts izstrādāt Latvijas uzņēmumu eksporta vizīšu atbalsta programmu, novirzot ES fondu līdzekļus desmit miljonu latu apmērā Latvijas preču un pakalpojumu popularizēšanas pasākumiem ārējos tirgos.
Savukārt, lai ierēdniecība kalpotu ražošanas attīstībai, plānā minēts, ka ražotājiem nepieciešamos ierēdņus un pakalpojumus katrā reģionā jākoncentrē vienotos centros. Plāns paredz nodrošināt, ka ierēdņiem nav tiesību pieprasīt no iedzīvotāja ziņas un dokumentus, kas jau atrodas kādas valsts iestādes datu bāzē, paredzēts panākt, lai visas izziņas, atļaujas un atbildes no valsts iestādēm būtu saņemamas elektroniskā veidā, ja to vēlas iedzīvotājs vai uzņēmējs, plānots ieviest elektronisku autentifikācijas sistēmu sadarbībai ar valsti internetā, kā arī paredzēts panākt ierēdņu skaita samazināšanu atbilstoši ES valstu vidējam līmenim - 8% no valsts iedzīvotāju skaita, izveidojot mazu, profesionālu valsts pārvaldi.
Lai garantētu valsts finansiālo stabilitāti un finanšu resursu pieejamību ražotājiem un nepieļautu krīzes atkārtošanos nākotnē, plānots pieņemt fiskālās disciplīnas likumu, lai ar likuma spēku paredzētu veidot uzkrājumus izaugsmes gados līdzīgi kā Igaunijā, kā arī 2014.gadā paredzēts pievienoties eiro zonai.
Savukārt, lai nezaudētu nevienu darba spējīgu iedzīvotāju, plāns paredz nodrošināt darba devējiem sociālās apdrošināšanas nodokļa atlaides pirmajā gadā, dot jauniešiem pirmo darba vietu, nodarbināt ilgstošos bezdarbniekus, kā arī piešķirt darba vietu cilvēkam ar īpašām vajadzībām, sacīts plānā.
Lai palielinātu jauno ģimeņu darba spēju paredzēts strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no divu gadu vecuma, atbilstoši budžeta iespējām plānots palielināt nodokļu atlaides par apgādājamajiem, kā arī paredzēts izveidot elastīgus noteikumus jauno vecāku nepilna laika nodarbinātībai.
Lai uzlabotu jauniešu darba spējas, plāns paredz nodrošināt profesionālās izglītības un darba tirgus ciešu savstarpējo sasaisti, proti, modernizēt profesionālās izglītības iestādes, izveidot profesionālās izglītības centrus visās svarīgākajās ražošanas nozarēs, novirzīt profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai ne mazāk kā 30 miljonus latu ES fondu līdzekļu, kā arī nodrošināt tiešu ražotāju iesaisti arodskolu pārvaldībā, profesionālās orientācijas programmu izstrādē un prakses vietu izveidē.
Lai uzlabotu valsts uzņēmumu pārvaldību plāns paredz triju gadu laikā sasniegt vidējos ES valstu efektivitātes rādītājus valsts uzņēmumiem, kā arī paaugstināt Latvijas valsts uzņēmumu kapitāla atdeves līmeni atbilstoši ES valstu vidējiem rādītājiem, triju gadu laikā palielinot ieskaitījumus valsts budžetā par 150 miljoniem latu.
Savukārt , lai nodrošinātu Latvijas izaugsmei un darba ņēmēju konkurētspējai nepieciešamo izglītotības līmeni, plānots veikt mācību satura un metožu reformu, (vadoties no pasaules, īpaši Somijas, pieredzes), palielināt skolu autonomiju un atbildību par mācību programmas īstenošanu un finansējuma izlietojumu, turpināt pilnveidot principu "nauda seko skolēnam", panākt ciešu izglītības sasaisti ar darba tirgu, no 2013.gada ieviest obligātu vidējo izglītību, tostarp 60% jauniešu sniedzot vidējo profesionālo izglītību valsts attīstībai nepieciešamās nozarēs ciešā sadarbībā ar darba devējiem, kā arī uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, nodrošināt pilnīgu valsts budžeta finansējumu klātienes studentiem ražošanas attīstībai svarīgajās specialitātēs, sekmēt zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībā.
Jau vēstīts, ka sestdien Valkā notiek Vienotības partijas dibināšanas kongress. Partija izveidota saplūstot trim partijām - Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība.