“Mēs zinām, ka Godmaņa valdība savā vēstulē SVF ir skaidri uzrakstījusi, ka gadījumā, ja PVN prognoze nepildās, tad PVN tiks palielināts no 21 uz 24%. Mēs cenšamies no šīs situācijas maksimāli izvairīties,” sacīja valdības vadītājs. Viņš atgādināja, ka budžeta grozījumos valdība rada iespēju atsevišķām nozarēm – malkai, preses izdevumiem – tomēr samazināt. “Taču jautājums par PVN likmi paliek aktuāls,” sacīja premjers. Galīgais lēmums par PVN lielā mērā būs sarunu rezultāts, uzsvēra premjers, atgādinot, ka “galu galā tie esam mēs, kuriem vajag starptautisko aizdevumu”.
Pat pēc izdevumu samazināšanas, veicot fiskālo konsolidāciju par 500 miljoniem latu, tāpat mums plānotais budžeta deficīts atbilstoši tam memorandam, ko esam noslēguši ar Eiropas Komisiju, šogad var pietuvoties 10% no iekšzemes kopprodukta. “Mums ir ļoti liels budžeta deficīts, un skaidrs ir tas, ka mums no starptautiskā aizdevēja puses ir uzdevums budžeta deficītu samazināt, jo kādam jau tas ir arī jāfinansē,” sacīja V.Dombrovskis. Premjers atzina, ka SVF uzstādījums ir ļoti strauji samazināt budžeta deficītu, un tas ir faktiski galvenais kritērijs, uz ko SVF skatās. Lai to sasniegtu, tiek izvirzīti dažādi nosacījumi, un tieši par tiem pašlaik notiek sarunas. V.Dombrovskis atgādināja, ka ar EK ir izdevies vienoties, lai saņemtu nākamo 1,2 miljardu maksājumu, bet ar SVF sarunas turpinās.
V.Dombrovskis arī apliecināja, ka valsts ekonomikas stabilizācijas programma ir balstīta uz lata stabilitāti un budžeta defcīta pakāpenisku samazināšanu, lai izpildītu Mārstrihtas kritērijus un pievienotos eiro, un pie šī plāna “arī paliekam”.
Šodien valdības un sociālo partneru plānotajā sanāksmē par nodokļu politikas izmaiņām liela daļa valdības priekšlikumu būs balstīti 2009.gada budžeta grozījumu pārejas noteikumos, kuros noteikta lielākā daļa priekšlikumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes paplašināšanu, kā arī kapitāla nodokļa ieviešanu. Premjers uzsvēra, ka ar partneriem tiks diskutēts, taču nebūs iespējams atteikties no pārejas noteikumiem, kas ietverti 2009.gada budžeta likumā. “Skaidrs, ka mums būs jābalstās uz šiem priekšnoteikumiem, jo tas lielā mērā bija priekšnosacījums, lai mēs saņemtu EK nākamo maksājumu,” sacīja V.Dombrovskis.
Premjers V.Dombrovskis, komentējot bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kritiku par valdības rīcību, samazinot pensijas, sacīja, ka, kamēr recesijas prognoze bija 12% un kamēr bija iespēja neķerties klāt pensijām, tas arī netika darīts. Taču tad, kad recesijas prognoze izrādījās vēl lielāka, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem bija ļoti smagas un nosacījumi par izdevumu samazināšanu bija pietiekami smagi, nācās veikt samazinājumus sociālajā budžetā. Runājot par solījuma neturēšanu par pensiju neskaršanu, V.Dombrovskis atkārtoja, ka tie attiecās uz recesijas prognozi 12%, uz kura pamata arī bija sagatavoti budžeta grozījumi pirmajam lasījumam, un tajos pensijas nebija samazinātas. Turklāt tajā brīdī, kad V.Dombrovskis stājies pie premjera pienākumu pildīšanas, arī citi eksperti neprognozēja lielāku recesiju.