Ekonomiste: Nākamgad turpinās pieaugt nodarbinātība

gadā vidējais darba meklētāju īpatsvars samazināsies no 19%-19,5% līdz 17%-17,5%.Darba meklētāju skaita kritums trešajā ceturksnī paātrinājās. Darba meklētāju skaits samazinājās par 15 600 (9600 iepriekšējā ceturksnī), sasniedzot 210 000 cilvēku. Tādējādi darba meklētāju īpatsvars saruka līdz 18% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem (19,4% otrajā ceturksnī).Līdz ar ekonomiskās aktivitātes izaugsmi sagaidāms, ka nodarbinātības kāpums turpināsies arī nākamgad. “Tomēr jāatceras, ka krīzes laikā darbaspēka izmaksu samazināšana notika - arī mazinot darba stundu skaitu. Tāpēc nākamgad nodarbinātības kāpums prognozēts lēnāks nekā darba stundu pieaugums, proti, darba dēvēji līdz ar aktivitātes palielināšanos, visticamāk, no sākuma mēģinās noslogot jau esošos darbiniekus. Jauno darba vietu radīšana, visticamāk, būs lēna. Līdz ar to nav vēl pamata pārliekam optimismam par bezdarba strauju samazināšanos,” Diena.lv pastāstīja Strašuna.Ekonomiste atzina, ka joprojām ir daudzi signāli, kas norāda uz nelīdzsvarotību darba tirgū un dažādām sociālam problēmām - gandrīz divreiz augstāks darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū, liels ilgstošo darba meklētāju skaits (ap 48% no visiem darba meklētājiem), strauji pieaugošs trūcīgo personu skaits. “Jo ilgāk iedzīvotāji atrodas ārpus darba tirgus, jo grūtāk viņiem pēc tam atrast jaunu darbu, īpaši, ņemot vērā, ka tādās nozarēs kā būvniecībā vai tirdzniecībā vēl ļoti ilgu laiku nevajadzēs tik daudz darbinieku, cik tās nodarbināja pirms krīzes. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama rīcība no valsts puses, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Vitāli svarīga ir reforma profesionālajā un augstākajā izglītībā, kas tieši nepalielina nodarbinātību, bet kvalitatīva un pieejama izglītība dod iespēju bezdarbniekiem pārkvalificēties un iegūt nepieciešamās un tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes, kas savukārt palīdz pēc tam atrast darbu,” atzina Strašuna.