Eksperti aicināja visas 11. Saeimas vēlēšanām reģistrētās partijas un politiskās apvienības sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri būtu jārisina tuvākajos gados. Ņemot vērā iesniegtās atbildes, kā arī socioloģisko aptauju rezultātus, tika vērtētas piecu populārāko politisko spēku programmas, kā arī citu partiju programmas, kuras sagatavoja atbildes uz ekonomistu jautājumiem.
ZRP no 100 iespējamajiem punktiem ieguva 77, bet Vienotība - 73.2 punktus.
Pēc programmas ilgtspējas un saturīguma, Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ieguva 62.3 punktus, Par Prezidentālu Republiku - 60.9 punktus, LSDSP - 56.6 punktus, Saskaņas centrs - 50.4 punktus un Zaļo un Zemnieku savienība - 45 punktus.
"Partiju programmas mēs vērtējām pēc 2 kritērijiem – partiju izpratni par valsts ilgtspējīgas attīstības vajadzībām un piedāvāto risinājumu realizācijas iespējamību. Ticēt vai neticēt politiķu solījumiem – tas jāvērtē katram vēlētājam pašam", programmu vērtēšanas nozīmi precizē ekonomists Juris Cebulis.
Politologs Filips Rajevskis norādīja, ka partiju programmas parāda, ka lielākā daļa politisko partiju, kurām ir reālas iespējas pārkāpt piecu procentu barjeru, neredz kompleksus risinājumus pastāvošās neuzticības mazināšanai valdībai un Saeimai.
"Runājot par sabiedrības attīstību, kopējais partiju piedāvājums, liecina, ka tās skatās uz uzticēšanās jautājumiem varai atrauti no pārējiem solījumiem, nerēķinoties, ka to neizpilde vistiešākā veidā graus sabiedrības uzticēšanos vēl vairāk," skaidroja F.Rajevskis.
Savukārt ekonomists Edmunds Krastiņš uzskata, ka partiju piedāvājumi demogrāfijas problēmas risināšanau "izskatās nožēlojami". "Turpinoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits 30-40 gados samazināsies divkārt”. Uz šī fona, kas prasa radikālus risinājumus, partiju piedāvājumi izskatās nožēlojami", uzsvēra E.Krastiņš.
E.Krastiņš norādīja, ka vienīgi Nacionālā apvienība min priekšlikumus, kas sniedzas līdz vajadzīgajam radikalitātes līmenim – piemēram, papildus balsis vēlēšanās nepilngadīgo bērnu vecākiem, kā arī piemaksas pensionāriem, kuru bērni maksā nodokļus. Viņaprāt, lai mainītu dramatisko situāciju, šādi priekšlikumi vajadzīgi simtiem - faktiski jāmaina sabiedrības attieksme pret bērnu audzināšanu, kā nacionālas valsts pastāvēšanas garantu. Pretējā gadījumā, Latvija turpinās pastāvēt kā ģeogrāfiska vieta, ko apdzīvot pavisam citi cilvēki.
Pēc vēlēšanām aktuālākais būs budžeta konsolidācijas jautājums, uzskata ekonomiste Olga Ertuganova. "Diemžēl, lielākā daļa politisko spēku ir veikli izlaiduši šo jautājumu savās programmās. No vienas puses, mēs redzam, ka visās programmās daudz vairāk ir akcentēta ģimenes un dzimstības veicināšanas politika, nereti ir minēta pensiju indeksācija, pabalstu palielinājums un citi labklājību veicinoši pasākumi, turklāt politiskie spēki stingri apsola nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Tomēr no otras puses, politiskie spēki ļoti rezervēti skaidro, kā viņi kompensēs šo pasākumu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu," skaidroja ekonomiste. Viņa norādīja, ka plāni uzlabot ģimenes politiku, palielināt pensijas un pabalstus ir tikai priekšvēlēšanu solījumi. Tas gan neattiecoties uz ZRP un Vienotību, piebilda O.Ertuganova.
"Stingru apņēmību ievest eiro 2014. gadā šoreiz izsaka trīs partijas – Vienotība, ZRP un VL-TB/LNNK. Jāatzīmē, ka VL-TB/LNNK vienīgā uzdrošinās iezīmēt scenāriju, ka, ja 2014. gadā neizdosies ievest eiro – varētu apsvērt makroekonomikas un lata piesaistes kursa maiņu," partiju nostāju eiro jautājumā skaidroja ekonomiste.
Radikālus piedāvājums gan par budžeta deficīta palielināšanu, gan par eiro ieviešanas atlikšanu piedāvā Saskaņas centrs. "Taču ņemot vērā, ka mēs nesaņēmām atbildes, kādu makroekonomisko kursu esošā vietā piedāvā SC, politiskais spēks saņēma visai zemu novērtējumu valsts budžeta un finanšu sadaļā: ja netiek piedāvāts alternatīvs attīstības modelis, tad būtiska novirze no esošā kursa var būtiski kaitēt Latvijas un Latvijas sabiedrības attīstībai," konstatēja O.Ertuganova.
Vērtējot tautsaimniecības sadaļu, Juris Cebulis uzsvēra, ka partijas savās programmās min dažādus pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai - samazināt nodokļu slogu darbaspēkam (Vienotība, ZRP), nodokļu atlaides par reinvestēto peļņu, efektīvāka valsts pārvalde, izveidot Latvijā attīstības banku, kas bija gandrīz visās programmās, attīstīt ražošanai nepieciešamo infrastruktūru (Vienotība), noteikt un atbalstīt prioritārās nozares, atbalstīt mazos uzņēmējus, stimulēt bezdarbnieku un studentu pieņemšanu darbā, orientēt izglītības sistēmu uz prioritārajām nozarēm. Taču, lielākoties, programmās nav paskaidrots, kā partijas realizēs plānotos uzstādījumus, bet dažās programmās (piemēram ZZS, Saskaņas centram) plāni veicināt uzņēmējdarbību ir pretrunā ar uzstādījumu palielināt budžeta izdevumus.
Gandrīz visās programmās minēts uzdevums – samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču tikai dažas programmas runā par motivāciju uzņēmējiem atgriezties legālajā biznesā. Kā pozitīvs solis šajā virzienā minami plāni samazināt darbaspēka nodokļus un paredzēt atlaides uzņēmumu ienākuma nodoklī. Vienlaikus jāpastiprina sodi par nodokļu nemaksāšanu (Vienotība, ZRP, PPR). Jāuzlabo nodokļu iekasēšanas mehānisms, veidojot Valsts ieņēmumu dienestu par draudzīgu iestādi nodokļu maksātājiem, vienlaikus pastiprinot cīņu ar nemaksātājiem (Vienotība, ZRP, PPR, ZZS), noskaidrojuši ekonomisti.
11.Saeimas vēlēšanu programmās tieslietu jautājumi detalizēti izvērsti tikai trīs partiju programmās - Saskaņas centram, Nacionālajai apvienībai un Vienotībai, secinājis tieslietu eksperts Lauris Liepa. ZRP piedāvā detalizētu programmu politiskās sistēmas un vēlēšanu kārtības izmaiņu piedāvājumam.
Viena tēze iekļauta programmās pat tām partijām, kuras tieslietām nav veltījušas programmatisku uzmanību: politiķi vēlas tieslietu sistēmas efektīvu darbību un tiesas procesu paātrināšanu. Vairākas partijas sola konkrētu, tieslietu sistēmā akūtu, jautājumu risinājumu: ēkas un zemes dažādu īpašnieku tiesisko attiecību regulējumu (Nacionālā apvienība, PCTVL, Saskaņas centrs), normatīvu regulējumu fiskālās disciplīnas nostiprināšanai (ZRP un Vienotība), šķīrējtiesu jomas uzlabošanu (Vienotība un Nacionālā apvienība).
Oriģināli un vērā ņemami ir partiju konkrētie piedāvājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai un tiesu pieejamības veicināšanai - sākot ar valsts atbalsta subsidēšanu juristiem, kas piedāvā juridisku palīdzību trūcīgiem dzīvotājiem (Saskaņas centrs) līdz pat pārsūdzības tiesību atņemšanai valsts un pašvaldību iestādēm administratīvajā procesā (ZRP). Programmās dominē racionāli piedāvājumi veicināt ārpus tiesas strīdu izskatīšanas mehānismus - šķīrējtiesa un meditācija, kā arī pārskatīt pārsūdzības iespējas un instanču skaitu atsevišķām lietu kategorijām.
Diemžēl, nevienai no partijām nav konkrētu piedāvājumu maksātnespējas procesu uzlabojumam, kaut arī maksātnespējas process Latvijā attiecībā uz efektivitātes un atdeves tautsaimniecībā kritērijiem joprojām atpaliek no vēlamā, novēroja ekonomisti.
Partiju programmu vērtēšanu veica Ekonomistu Apvienības 2010 izveidota ekspertu grupa – ekonomisti Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis, Olga Ertuganova, Ojārs Kehris, Edmunds Krastiņš, kā arī politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.