gan Margarita Dunska norāda, ka pirms kardinālu izmaiņu veikšanas nodokļu sistēmā būtu jāveic modelēšana un jāizrēķina iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Finanšu ministrijā _Diena.lv _noskaidroja, ka vēl joprojām ierēdņi veic aprēķinus, lai līdz ceturtdienas valdības sēdei būtu konkrēti priekšlikumi par progresīvā nodokļa ieviešanu.
Margarita Dunska, Latvijas Universitātes Ekonomikas
un vadības fakultātes starptautisko ekonomisko attiecību katedras
asociētā profesore
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:
"Lietderīgāk būtu bijis to ieviest pirms dažiem gadiem, iespējams, šobrīd šī nodokļa ieviešana ir jāatliek. Man grūti noteikt piemērotāko nodokļu likmi un algu līmeni, kuram būtu lietderīgi piemērot progresīvo nodokli, bet izskanējušās runas par Ls 300-400 ir pārlieku zems līmenis. Slieksnim vajadzētu būt lielākam par Ls 1000, taču ir jāveic aprēķini, paredzot arī, cik procenti nokļūs pelēkajai ekonomikai. Jebkuras izmaiņas, kas būs vērstas uz nodokļu palielināšanu, veicinās aplokšņu algu izplatīšanos. Vai mēs neizdarām nepareizi, ieviešot to nepārdomāti vienā naktī? Nav modelēts, kāds būs potenciālais ieguvums."
Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomists:
"Ideja ieviest progresīvu nodokli vērtējama pozitīvi, bet tam ir zināmi priekšnoteikumi. Nodokļa ieviešana nav jāveic steidzamības kārtā, bet ir jāveic aprēķini. Šobrīd tas ir uzstādījums, ka steidzamības kārtā ir jāpalielina ienākumi budžetā, taču steigā pieņemtajiem lēmumiem par progresīvā nodokļa ieviešanu var būt ilgstošas sekas. Cilvēki meklēs iespējas izvairīties no nodokļa maksāšanas. Nevar nosaukt konkrētu slieksni, no kura varētu piemērot paaugstinātas likmes, taču ir jāņem vērā iedzīvotāju ienākumu līmeņa sadale, pieņemot lēmumu, kam mēs vēlamies atvieglot nodokļu nastu. Tas ir sociālās taisnības jautājums. Ja tiks ieviesti nodokļi, var pieļaut scenāriju, ka lielāku algu saņēmēji mainīs savu statusu un kļūs par pašnodarbinātajiem vai dibinās SIA, jo šādos gadījumos ir jāmaksā zemāki nodokļi."
(papildināta ar Dunskas komentāru)