«Ir redzams, ka, ņemot vērā sarežģīto politisko situāciju, prezidents ietur samierniecisku pozīciju, viņš mēģina nekonfliktēt ar politiķiem. Tas vērtējams pozitīvi,» teica A.Kaktiņš. V.Zatlers esot daudz ko mācījies, arī prezidenta uzstāšanās ir kļuvušas labākas.Uz jautājumu, kā prezidentam vajadzētu rīkoties tālāk, A.Kaktiņš atbildēja: «Man likās simpātiska Vairas Vīķes-Freibergas pieeja, kurā viņa izmantoja savu personīgo popularitāti sabiedrībā kā faktoru, kas atļāva reizēm iziet ārpus Satversmē noteiktajiem rāmjiem un nostāties opozīcijā politiķiem, lai aizstāvētu valsts intereses.» A.Kaktiņš gan atzina, ka V.Zatleram vēl jānostiprina sabiedrības atbalsts, taču viņš ir uz pareizā ceļa.«Kad sabiedrības atbalsts būs riktīgi nostiprināts, prezidents varēs atļauties brīžos, kad tas ir nepieciešams, nostāties opozīcijā. Taču, ja viņš grib iziet ārpus noteiktajiem rāmjiem, viņam jābūt aizmugurei, bet nevar rēķināties ar politisko partiju atbalstu, tam jābūt sabiedrības atbalstam,» teica A.Kaktiņš un piebilda, ka to nevar iegūt gada vai divu gadu laikā. «Vēl laikam jāpaiet,» viņš piebilda. Savukārt politologs Jānis Ikstens, kurš pēc V.Zatlera pirmajām simts dienām Valsts prezidenta amatā norādīja uz viņa politisko atkarību, sacīja, ka pēc amatā pavadītā gada prezidents ir lielā mērā centies atbrīvoties gan no šā priekšstata, gan no ietekmes.«Spilgtākais piemērs bija attiecības ar [ekspremjeru Aigaru] Kalvīti, jo viņš acīmredzot nebaudīja prezidenta uzticību. Tas bija absolūti «šķēlisks gājiens» — skeptiskās attiecības pret Kalvīti izpaudās caur prezidentu. Taču, vai tas tā bija, vai ne, tik intīmu zināšanu man nav,» teica J.Ikstens.Par vēl vienu piemēru politiskajai neatkarībai politologs minēja to, ka prezidents pretēji koalīcijas partiju paustajiem viedokļiem paziņoja, ka piedalīsies referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Taču tajā pašā laikā eksperts uzskata, ka prezidentam gluži veiksmīgi neesot izdevies atbrīvoties no politiskās ietekmes un priekšstata par to.Uz jautājumu, vai prezidents gada laikā ir progresējis, J.Ikstens pēc ilgām pārdomām atbildēja, ka tas ir sarežģīts jautājums. «Vispārīgi sakot — jā, ir progresējis, ja par atskaites punktu izvēlas pilnīgi baltu lapu. Man šķiet, ka prezidents ir frizūru nomainījis — viņš tagad izskatās mazāk «čipendeilīgs», bet ne jau par to ir stāsts,» sacīja J.Ikstens.Atbildot uz jautājumu, kas, viņaprāt, prezidentam patlaban sagādā problēmas, J.Ikstens norādīja, ka V.Zatlers nav atbildējis uz paša uzdoto jautājumu — kas es esmu? «Prezidentam nav skaidru prioritāšu, bet to viņam nevar pārmest, jo viņš ir politiskās elites spoguļattēls, kurai arī nav skaidru prioritāšu, bet prezidents tās nevar formulēt, jo nav pieredzes un zināšanu,» klāstīja eksperts.Viņš arī uzsvēra, ka acīmredzama ir prezidenta kancelejas darbinieku sašķeltība. «Padomnieki nestrādā vienoti, viņi ir sašķelti,» atzina J.Ikstens.
Eksperti: lai arī Zatlers ir progresējis, viņam nav skaidru prioritāšu
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un politologs Jānis Ikstens atzīst, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers amatā pavadītā gada laikā ir progresējis. Taču viņiem joprojām ir dažādi viedokļi par V.Zatlera politisko neatkarību.A.Kaktiņš norādīja, ka V.Zatlers gada laikā ir progresējis un attiecībās ar politisko eliti ir pragmatisks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.