Eksperti: Valsts finansē partijas, bet par maz ierobežo to tēriņus

lv_ aptaujātie eksperti. Līdzīgu viedokli paudis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš iestājas par attiecīgās likumdošanas pārskatīšanu.Jāatgādina, ka, saskaņā ar BNS apkopotajiem datiem, visvairāk naudas 10. Saeimas pirmsvēlēšanu aģitācijas periodā iztērējusi partiju apvienība _Par labu Latviju!_, kuras vēlēšanu izdevumi pārsnieguši miljonu latu, taču tikai nedaudz vairāk kā pusi - aptuveni 541 tūkstoti latu - apvienība uzrādījusi kā tos izdevumus, uz kuriem attiecas partiju finansēšanas likumā noteiktie ierobežojumi jeb tā dēvētie "tēriņu griesti"."KNAB apstiprina, ka regulējums saistībā ar limitētajām priekšvēlēšanu izdevumu pozīcijām ir pārskatāms. Birojs jau pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma vairakkārtēji uz to ir vērsis uzmanību – gan iesniedzot Ministru kabinetā koncepciju politisko organizāciju finasēšanai gan Saeimai iesniedzot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā," portālam _Diena.lv_ norādīja KNAB pārstāve Ieva Karlsberga."Man šķiet, ka būtu jādomā par to, kā grozīt partiju finansēšanas kārtību, lai tiem ierobežojumiem, kas šobrīd pastāv, būtu kāda jēga, jo pašreizējā situācijā partijām pēc būtības vispār nav lielu ierobežojumu. Griesti ir tik augsti, ka Latvijas ekonomiskajos apstākļos tos ir grūti pārsniegt. Tāpēc pašreizējā kārtība nav efektīva un noteikti būtu daudz darāmā, lai to uzlabotu," prāto politikas analītiķe Līga Stafecka.Viņa norādīja, ka ierobežojumi attiecoties tikai uz dažām pozīcijām, kuras neiekļauj daudzus citus tēriņus, kā to parādot šā gada vēlēšanu pieredze. "Domāju, ka nedaudz būtu jāsamazina ziedojumu limits, jo tas varbūt ir par augstu pašreizējiem Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem - 18 tūkstoši latu ir pārāk daudz, lai šāds ziedojums neatstātu būtisku ietekmi uz partiju. Vislabāk būtu skatīties arī partiju izdevumu virzienā, proti, būtu jānosaka ierobežojumi reklāmas apjomā, ko tās izvieto - ja noteiktu stundās vai minūtēs ierobežotu raidlaika apjomu, kas var tikt aizņemts ar partijas reklāmu, tad to ir ļoti vienkārši izmērīt un tas sistēmu padara daudz labāk pārvaldāmu," uzskata analītiķe.L. Stafecka arī uzsvēra, ka svarīgi būtu, lai tiktu ieviests komplekss risinājums, nevis kāds atsevišķs no minētajiem pasākumiem, savādāk var izveidoties visai absurda situācija. "Patiesībā jau pirms pāris gadiem bija speciāla darba grupa, kas strādāja pie tā, kā uzlabot partiju finansēšanu, bet iepriekšējā Saeima atbalstīja tikai daļu no tās priekšlikumiem, kas attiecās uz valsts finansējumu. Tagad sanāk tāda situācija, ka partijām ir piešķirts valsts finansējujms, tās gandrīz nekādā veidā īpaši neierobežojot," teica politikas analītiķe.Savukārt politologs un korupcijas pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka iepriekšējā Saeima pārmērīgi atlaidusi tēriņu grožus. "Īstenībā likums pēc devītās Saeimas vēlēšanām tika pārmērīgi liberalizēts, pārmērīgi izslēdza dažādas kategorijas no aģitācijas tēriņu ierobežojuma loka. Es tikai ceru, ka esošā valdība sekos savai deklarācijai, un kā tajā norādīts, paplašinās ierobežojamo tēriņu pozīciju loku," viņš norādīja.Atšķirībā no L.Stafeckas, viņš gan neuzskata, ka ierobežoto tēriņu summas griesti būtu jāmaina: "Uz pirmo acu uzmetienu šķiet, ka griesti varētu palikt tādi, kādi tie ir, jo, tā ir tāda joma, kur ne pārspīlēti ierobežojumi, ne pārspīlēta brīvība nav laba, vajag atrast balansu. Ja šis limits aptvertu visus galvenos kampaņas izdevumus, tas būtu apmierinošs".