Kazāks pieļāva, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) iegūtās 22 vietas Saeimā varētu liecināt par to, ka sabiedrība ir nobriedusi reformām, taču viņš uzsvēra, ka nav sociologs, lai to apgalvotu.
"Jāsaprot, ka sabiedrība nav mehānisms ar vienotu viedokli. Apzinoties, ka valstī daudzi esošie procesi nav pietiekami labi organizēti, strukturālās reformas ir vērstas uz to, lai tos vienā vai otrā veidā mainītu. Tie, kuriem esošais mehānisms der, pretosies, turklāt darīs to daudz skaļāk nekā tie, kuri atbalsta pārmaiņas," teica Kazāks.
Kā piemēru viņš minēja augstākās izglītības sistēmu Latvijā, kur, lai arī ir gana pētīts un diskutēti dažādi priekšlikumi, pēdējo gadu laikā tā arī nekas īsti nav izdarīts.
"Studējošo skaits samazinās, institūciju skaits nemainās - esošā infrastruktūra kļūst par lielu, un to nevaram atļauties. Turklāt atsevišķās jomās arī izglītības kvalitāte ir apšaubāma. Ja kāds tagad sāks sistēmu reformēt, ieguvēji būs klusāki, bet zaudētāji kliegs ļoti skaļi un mēģinās ietekmēt sabiedrības viedokli, lai reformas apturētu," norādīja ekonomists.
Viņaprāt, reformas vienmēr būs interešu grupu cīņa, tāpēc politiķiem ir jāzina ne vien, kas sabiedrībai kopumā būs labāk, bet jābūt arī pietiekami drosmīgiem šādus lēmumus pieņemt.
Kazāka vērtējumā straujākai ekonomikas izaugsmei nepieciešamais grūdiens ir meklējams ne tikai reformās, proti, ekonomikas struktūrā, kas kļūst labāka un tirgus prasībām atbilstošāka, bet arī sabiedrības pārliecībā un noskaņojumā, ka lietas tiešām notiks. Viņaprāt, tieši šo abu faktoru mijiedarbība ir ļoti būtiska.
"Vai vispirms būs pārliecība, kas vēlāk rezultēsies reformās un straujākā izaugsmē, vai vispirms jābūt reformām, kas pamazām veidos pārliecību sabiedrībā? Procesa secība varbūt nemaz nav tik svarīga. Tomēr pieredze rāda, ka, ja nav reformu, kas dotu pozitīvu rezultātu, arī pārliecību nevar ilgstoši noturēt," atzina eksperts.