Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa uzsver, ka pati neplāno iesaistīties aktīvajā politikā, bet šis formāts viņai ir pieņemams, jo tomēr piedāvā iespēju zināmā mērā ietekmēt politiskos procesus. Tajā pašā laikā viņai nav nepieņemami, ka atsevišķi biedrības biedri varētu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, jo šādu iespēju ir arī atklāti deklarējuši.
Tomēr viņa saskata, ka biedrības mērķi ir ne tikai vērsti pret politiķiem, bet svarīgi arī mainīt sabiedrības izpratni pret valsti, "uzskatu, ko nozīmē demokrātija, iešana uz vēlēšanām, nodokļu maksāšana". "Man nav ticības un pārliecības, ka lietas notiek, kā tām jānotiek un ja tā būtu, tad biedrība nebūtu vajadzīga," skaidro G. Laiviņa.
"Man patīk, ka biedrība ir atvērta jauniem biedriem un man liekas, ka ir jāizmēģina visi iespējamie veidi, lai to situāciju mainītu, jo es tai neticu - ja valstij ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir godīga un gudra politika, tad mēs nebūtu nonākuši šādā situācijā, kāda ir pašlaik," teic G. Laiviņa.
Arīdzan Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš intervijā Latvijas Radio norāda, ka piekritis iesaistīties dēļ rūpēm par Latvijas nākotni. "Man galvenais ir, ka tāpat kā daudziem citiem, arī man rūp, kas ar Latviju nākamajos gados notiks un uz kuru pusi Latvija iet. Jau gadiem esmu ar to nodarbojies, man ir savas idejas par Latvijas starptautisko lomu," intervijā Latvijas Radio teic O. Kalniņš.