Tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons aģentūrai BNS sacīja, ka apelācijas sūdzības tagad būs jāskata Augstākajai tiesai.
Aprīļa beigās Rīgas apgabaltiesa Lemberga prasību apmierināja daļēji un nolēma piedzīt no Latvijas Republikas par labu Lembergam morālā kaitējuma atlīdzību desmit tūkstošu latu apmērā, kā arī tiesas izdevumus 830 latu. Tiesas spriedums jāizpilda Finanšu ministrijai.
Lembergs gan bija iesniedzis prasību no valsts piedzīt vienu miljonu latu.
Ventspils mēra pērn septembrī iesniegtajā prasībā Rīgas apgabaltiesā sīki izklāstīta Grinberga lietas norise kopš tās sākuma 2005.gada decembrī, kā arī ar konkrētiem apstākļiem un faktiem pierādīts, ka ierosinātais kriminālprocess bija nepamatots un tā ierosināšana un virzība - politiska afēra.
Tā kā prokuratūras īpašumā nav savas mantas un tās finansējums neveidojas no pašas ienākumiem, bet tā vienmēr rīkojas valsts vārdā, lietā kā atbildētāja ir pieaicināta arī FM.
Prasītās summas lielums noteikts, ņemot vērā prokuratūras darbinieku nepamatotās darbības, spēkā esošās tiesību normas un praksi līdzīgu lietu izskatīšanā pasaulē.
Ventspils mērs Grinberga lietā bija apsūdzēts par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un izdarīja tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātu personu tiesībām un interesēm.
Prokuratūra paudusi uzskatu, ka Lembergs apzināti nepatiesi apgalvojis, ka papildu informācija par rīkojumos minētā Ojāra Grinberga personas datiem no Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta nebija saņemta, lai gan patiesībā tā tika saņemta jau 2005.gada decembrī.
Lemberga aizstāvji savukārt apgalvoja, ka rīkojums par Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē nav bijis izpildāms, jo Lembergam nav bijusi iespēja pārliecināties par ieceļamās personas identitāti.
Visas trīs tiesu instances Lembergu attaisnoja.