Par jaunajiem likuma grozījumiem portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.
Ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests līdz šim nav novērojis masveida uztura bagātinātāju patēriņa pieaugumu, kas liecinātu par to izmantošanu alkoholisko dzērienu vietā, skaidroja B.Melnace.
Paralēli iesniegtajam likumprojekta variantam Finanšu ministrija vēl sola izvērtēt, vai ir nepieciešams paredzēt tomēr stingrākas prasības, nekā šobrīd paredz projekts.
"Eiropas dalībvalstīs ir atšķirīga pieeja akcīzes nodokļa piemērošanā uztura bagātinātājiem. Daļa dalībvalstu piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, daļa piemēro akcīzes nodokli," informēja B.Melnace.
Piemērām, Īrijā uztura bagātinātāji tiek definēti, kā "zāles", arī Lietuvā uztura bagātinātājiem jābūt reģistrētiem zāļu reģistrā vai jābūt atzītām par medikamentiem vai jābūt medikamentu sastāvā. Slovākijā un Slovēnijā uztura bagātinātājiem akcīzes nodoklis netiek piemērots. Savukārt Igaunijā, Ungārijā, Beļģijā un Francijā, ja uztura bagātinātajos etilspirta koncentrācija pārsniedz 1,2%, tad šie produkti tiek uzskatīti par alkoholiskajiem dzērieniem un ir apliekami ar akcīzes nodokli, skaidroja ministrijā.