Tāpēc viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt parlamentārās demokrātijas stabilitāti," sacīja G.Daudze. Viņš atgādināja, ka 1.maijā apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas. "Šī diena iezīmēja parlamentārās demokrātijas sākumu mūsu valstī. Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, taču pasaules pieredze rāda, ka parlamentārā demokrātija nodrošina visplašāko sabiedrības interešu pārstāvību." Pēc viņa vārdiem, "parlamentāra demokrātija garantē diskusijas par visām sabiedrības grupām svarīgiem jautājumiem, tādējādi katram lēmumam ir jābūt izsvērtam un pamatotam, tos pieņemot bieži nepieciešami kompromisi, lai ievērotu dažādu sociālo grupu intereses". "Tikai parlamentāra demokrātija nodrošina katram sabiedrības loceklim iespēju pašam pieņemt lēmumu par to, kam uzticēt politisko varu valstī," uzsvēra G.Daudze."Šis gads ir vēlēšanu gads, un tas nozīmē augstu politisko aktivitāti. Nešaubos – arī lielas politiskās kaislības. Un tomēr es ceru, ka tās neaizēnos galvenos mērķus – izveidot stabilu un sabalansētu valsts budžetu, īstenot tādu ekonomisko programmu, kura nodrošina saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas ir iedzīvotāju labklājības pamats. Ņemot vērā pašreizējo politisko spēku samēru un to savstarpējās attiecības, nedrīkst pieļaut, ka politiskās kaislības, īstermiņa politiskais izdevīgums un mazas politiskās Pirra uzvaras noved valsti strupceļā. Tādēļ gan pozīcijas, gan opozīcijas partijām būs jādemonstrē sava politiskā gudrība un spēja uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, to atbilstību valsts ilgtermiņa interesēm, nepakļaujoties īstermiņa politiskajai konjunktūrai. Sevišķi svarīgi tas ir mazākuma valdības apstākļos, kad pozīcijai jāsniedz īpaši pamatoti un izsvērti argumenti par labu kādam lēmumam, bet opozīcijai jāspēj paskatīties tālāk par 2.oktobri, kad paredzētas 10.Saeimas vēlēšanas," teica G.Daudze un aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju, izdarot izvēli par to, kam uzticēt valsts vadību nākamos četrus gadus, pamatoties uz kandidātu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nevis skaļiem reklāmas saukļiem.
Ar visskaļākajiem aplausiem Saeimas svinīgajā sēdē tika uzņemta kādreizējā Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova uzstāšanās. A.Gorbunova runa, kuras beigās viņš teica: "Atcerēsimies, ka tikai neatkarīgai valstij ir savs vārds, un mūsu valstij tas ir Latvija".
A.Gorbunovs atzina, ka "mēs ar prieku uzņemam katru labu ziņu par Latviju un sāpīgi pārdzīvojam katru sliktu ziņu par Latviju."
"Tas ir tāpēc, ka mēs jūtam savu piederību Latvijai un tas nozīmē, ka Latvijai ir arī nākotne," teica A.Gorbunovs.
Viņa runa bija veltīta vēsturiskam apskatam, kas ir noticis no neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīža līdz pilnīgai neatkarības atgūšanai.
Pirms G.Daudzes un A.Gorbunova uzrunām notika vēsturisku dokumentālu kadru demonstrēšana un tika nosaukti visu to 138 Augstākās padomes deputātu vārdi, kuri balsoja par neatkarīgu Latviju. Ar klusuma brīdi tika pieminēti tie deputāti, kuri vairs nav mūsu vidū.
Saeimas svinīgajā sēdē nepiedalījās bijušie Augstākās padomes deputāti Dainis Īvāns, Jānis Dinēvičs, Jānis Kinna un Jānis Škapars, kuri kopā ar Latvijas Tautas frontes (LTF) sešnieka pārstāvjiem jau tajā laikā pulcējās pie Brīvības pieminekļa. J.Škapars teica, ka tieši LTF sešnieks aicināja šogad Saeimas svinīgo sēdi rīkot Latvijas Nacionālajā operā, lai dotu iespēju arī LTF uzstāties, taču Saeimas prezidijs šādu iespēju noraidīja. Sarmīte Ēlerte Dienai uzsvēra, ka D.Īvāns kā LTF līderis simbolizēja tautu. "Ar savu attieksmi Saeima parādīja, ka viņiem ir vara, bet ka viņus neinteresē, kas notiek ar tautu," teica S.Ēlerte.
Ļoti daudzi bijušie AP deputāti bija ieradušies. Sēdē piedalījās arī bijuši PSRS Tautas deputāti, kas bija ievēlēti no Latvijas - Džemma Skulme, Jānis Peters, Edvīns Inkēns, Jānis Vagris.
Svinīgajā sēdē piedalījās arī bijušie Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī bijušie Saeimas priekšsēdētāji, kuru vidū bija arī Ingrīda Ūdre, tāpat arī bijušie premjeri - arī Andris Šķēle un Indulis Emsis, kurš bija arī AP deputāts. Ieradies bija arī bijušais AP deputāts Aivars Lembergs. Sēdē bija arī tradicionālo konfesiju bīskapi un diplomāti, kā arī sociālie partneri, viņu vidū arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, un tiesībsargājošo iestāžu vadītāji - Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Sēdē piedalījās arī ministri. Finanšu ministrs Einārs Repše bija ieradies tradicionālajā ādas kostīmā. Arī Repše balsoja par neatkarības deklarācijas pieņemšanu, taču svinīgajā sēdēja valdības ložā, nevis pie AP deputātiem.
Sēdi apmeklēja arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas vēlāk uzstājās ar runu latviešu valodā, uzrunu teica arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma.
Papildināts viss teksts!