Viņaprāt, rezultātā dominanci sabiedrības un valsts dienaskārtībā var ieņemt politiskā plāna jautājumi, bet reformas un citi ar ekonomiku saistīti jautājumi šajās pretrunās varētu iestigt vai virzīties lēni.
Taujāts, kādu ietekmi koalīcijas izveides gaita varētu atstāt uz 2012.gada budžetu, Gašpuitis skaidroja, ka galvenos uzsvarus budžetā noteiks jaunais premjers un finanšu ministrs. "No šīm personālijām būs atkarīgs, vai viņi saglabās esošās iestrādes, paļausies uz ierēdņu sagatavotajiem priekšlikumiem vai arī mēģinās ieviest savu dienas kārtību," teica ekonomikas eksperts.
Viņš gan atgādināja, ka galvenos uzsvarus budžetā tomēr nāksies saskaņot ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskata misiju, kas Latvijā ieradīsies 26.oktobrī.
"Galvenais uzsvars ir ne tik daudz nominālais apjoms, par kuru pašlaik notiek diskusijas, bet tas, par kādām ekonomikas izaugsmes un budžeta ieņēmumu prognozēm vienosies valdība un SVF misija. No tām arī izrietēs uzstādījums par konsolidējamo apjomu," sacīja ekonomists.
Pēc viņa teiktā, SVF pasaules un arī Latvijas ekonomikas vērtējums kļūst piezemētāks, tāpēc arī konsolidācijas apjoma latiņa var pacelties. Tādēļ lielu lomu spēlēšot gaidāmo atslēgas personāliju sagatavotība, pieredze un zināšanas.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.
Tomēr jau vairāki mēģinājumi vienoties par nākamo koalīcijas sastāvu piedzīvojuši neveiksmi, jo iepriekš par koalīcijas kodolu pasludinātajām Zatlera reformu partijai (ZRP) un Vienotībai ir atšķirīgi viedokļi par trešo koalīcijas partneri. ZRP valde pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka koalīcijā kā trešo vēlas redzēt Saskaņas centru (SC), bet Vienotība dažas dienas vēlāk ierosināja veidot "nacionālās saliedēšanās" koalīciju, kurā starp četrām partijām būtu abi ideoloģiskie pretinieki - SC un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK.
Šodien premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc ZRP, Vienotības un SC trīspusējās tikšanās paziņoja, ka četru partiju koalīcijas modelis un mazākumvaldības izveidošana modelī "2+2" nav reāla un bezgalīgi turpināt šādas sarunas ir bezjēdzīgi, aicinot atgriezties pie trīs partiju koalīcijas apspriešanas.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, Vienotība - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.