Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis komisijas sēdē atzina, ka tas būs viens no sarunu tematiem ar starptautiskajiem aizdevējiem un ministrija ir gatava aizdevējiem pamatot lēmumu par iemaksu likmes samazināšanu otrajā pensiju līmenī.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārskata misija Latvijā ierodas 27.maijā un uzturēsies līdz 5.jūnijam.
Saeima aprīļa beigās atbalstīja izmaiņas valsts fondēto pensiju likumā iemaksu likmes samazināšanai otrajā pensiju līmenī, kas paredz, ka no 1.maija līdz 2% samazināta sociālo iemaksu likme otrajā pensiju līmenī.
Grozījumi noteic, ka šogad un 2010.gadā otrajā pensiju līmenī novirzīs 2% no sociālajām iemaksām, 2011.gadā - 4%, bet no 2012.gada un turpmāk otrajam pensiju līmenim iemaksu likme plānota 6% apmērā no iemaksām.
Saeimas opozīcijas pārstāvji debatēs par likumprojektu toreiz vairākkārt uzsvēra, ka pieņemtie grozījumi likumā graus sabiedrības uzticību pensiju sistēmai Latvijā, kā arī veicinās to, ka cilvēki mazāk maksās sociālo nodokli. Saeima gan noraidīja visus opozīcijas partiju priekšlikumus, kas paredzēja nemainīt iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī un atstāt tās 8% apmērā.
FM Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne aģentūrai BNS iepriekš teica, ka SVF pārstāvjiem ir sniegta informācija par Saeimas atbalstītajiem grozījumiem valsts fondēto pensiju likumā un SVF ir nosūtīta informācija ar iemesliem, kāpēc ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos šāds īstermiņa solis ļautu mīkstināt krīzes negatīvo ietekmi. Iepriekš SVF iebilda pret šiem grozījumiem.
Līdz šim otrajā pensiju līmenī tika ieskaitīti 8% no darba ņēmēja ienākumiem. Jaunās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā stājās spēkā šā gada 1.maijā.
Šādi grozījumi likumā pieņemti, lai iegūtu papildu līdzekļus valsts speciālajā sociālajā budžetā. Paredzams, ka, samazinot iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā 2009.gadā līdz 2%, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze valsts speciālajā budžetā palielinātos par 106,3 miljoniem latu, savukārt fondēto pensiju shēmā 2009.gadā tiktu novirzīti 106,7 miljoni latu, aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.
Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, otrais - valsts obligātā fondēto pensiju shēma, bet trešais - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Visos trijos līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk vai atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā.
Pensiju sistēmas otrais līmenis - valsts obligātā fondēto pensiju shēma - ir balstīts uz individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principu, paredzot, ka daļa no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks investēta. Tādējādi, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi vecuma pensijām, ir iespējams iegūt papildu pensijas kapitālu, līdz ar to nodrošinot augstāku ienākumu atvietojuma līmeni vecumdienās. Iesaistīšanās pensiju sistēmas otrajā līmenī ļauj shēmas dalībniekam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un it īpaši izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.
Likuma grozījumi izraisīja asas diskusijas sabiedrībā un starp speciālistiem, jo nav viennozīmīgas pārliecības, ka īstermiņa ieguvums atsvērs zaudējumus ilgtermiņā. Turklāt vairāki eksperti norādījuši, ka tas varētu graut sabiedrības uzticību pensiju sistēmai Latvijā, kā arī veicināt to, ka cilvēki mazāk maksās sociālo nodokli.