Hirša: satrauc, ka Latvijā joprojām pieprasa krievu valodas zināšanas

Tā kā Latvijas skolās krievu valoda nav obligātais mācību priekšmets, pieprasīt krievu valodas zināšanas nedrīkstētu, uzskata valodniece, «jo sevišķi, ja šī svešvaloda attiecīgajā profesijā un amatā nav jālieto». «Pretējā gadījumā tā ir Latvijas pilsoņa diskriminācija uz valodas pamata,» intervijā Latvijas Avīzē saka Dz.Hirša.

Viņa arī kritiski vērtē globalizāciju, kas «ideoloģiski iespaido cilvēkus un bieži vien viņi «atmet» paši sevi», priekšplānā iznāk bizness, ekonomika.

Dz.Hirša intervijā aizrāda arī par to, ka pasēs vairs nav tautības ieraksta. Viņa uzskata, ka tas ir tāpēc, ka lielkapitālam «vajadzīgs darbaspēks, nevis indivīds kā tāds ar savām īpatnībām. Īpatnības traucē tā dēvētajai ekonomiskajai attīstībai».

Dz.Hirša ir kategoriska un oponē mediju speciālistam Sergejam Krukam, ka viena no vērtībām, kas var saliedēt tautu arī XXI gadsimtā, ir latviešu valoda. «Ja Sergejs Kruks apgalvo, ka latviešu valoda vairs nav vērtība, kas var vienot sabiedrību, tad jāvaicā, kuras ir tās vērtības, kas var vienot sabiedrību? Acīmredzot tad būtu jāizvēlas vai nu krievu, vai angļu valoda…,» teic Dz.Hirša.

Deputāta kandidāte 10.Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta intervijā atgādina, ka Saskaņas centrs «atklāti ir par to, ka krievu valoda ir jāpadara par oficiālo». Daudz no padomiskās domāšanas viņa saskata arī partiju apvienībā Par labu Latviju!. «Iespējams, ka kļūdos, bet man šķiet, ka tās rindās ir daudzi, kuru darba lietas saistītas ar Krieviju, kas pats par sevi nav nekas slikts. Taču to biedru un sabiedroto izteikumi ļauj domāt, ka tas nebūt nav patiesi nacionāls spēks,» spriež Dz.Hirša.

Vaicāta par izglītības sistēmu Latvijā, viņa tajā saskata lielas problēmas ideoloģiskajā ziņā. «Piemēram, skolotājs varot brīvi izvēlēties, pēc kādām grāmatām mācīt. Kaut vai pēc pagrīdes izdevumiem. Bet jāmāca būtu pēc vienas noteiktas grāmatas, lai skolēns var pāriet no vienas skolas uz otru un vecākiem nav jāskrien pirkt jaunas mācību grāmatas. Otrkārt, Izglītības ministrijai jāizstrādā saraksts, kuras vēstures grāmatas drīkst skolās izmantot papildus,» stingra ir Dz.Hirša.