Savukārt augstāko tiesu amatpersonu atalgojums pārsniegs arī Valsts prezidenta un premjerministra saņemto summu. Paši tiesneši uzskata, ka viņu algai būtu jābūt vēl lielākai.
Saskaņā ar iestāžu interneta vietnēs atrodamo VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs mēnesī saņem aptuveni 1150 latu pirms nodokļu nomaksas, bet dienesta ierindas darbinieki – vidēji aptuveni 300 latu. VP priekšnieks Valdis Voins saņem aptuveni 1300 latu, bet ierindas kārtības sargs – nedaudz mazāk kā 300 latu mēnesī. Salīdzinājumam – Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs mēnesī turpmāk pelnīs 3031 latu, bet minimālā mēnešalga, kuru varēs saņemt tiesnesis, būs 1157 lati, par katru kvalifikācijas klasi tiesnesim piešķirs piemaksu.
Providus pētniece Ilona Kronberga Dienai norādīja, ka «nav korekti salīdzināt tiesnešu algas ar policijas vadības atalgojumu, jo šīs ir nesalīdzināmas lietas». Viņa skaidroja, ka valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma ir attiecināma uz izpildvaru, un tiesu varas pārstāvju atalgojums ir pamatots pavisam citā juridiskajā bāzē.
Tomēr, ja šie atalgojumi tiek ievietoti vienā sistēmā, viskorektāk būtu pielīdzināt dažādu līmeņu tiesnešus dažādu līmeņu amatpersonām. «Tas, ka kādam tiesnesim nevarētu būt tāds pats atalgojums kā prezidentam, nevar būt arguments,» uzsver I. Kronberga.
Kritiskāka ir Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. «Neesmu redzējusi salīdzinājumus, vai citās valstīs ierindas tiesnesis saņem tikpat daudz kā valsts policijas vadītājs, tādēļ profesionāli izteikties par to nevaru,» bet viņai kā pilsonei šāds tiesnešu algu pieaugums nešķietot korekts.
Tiesnešu algas pieaugs vidēji par 43%, bet vislielākais pieaugums gaidāms zemesgrāmatu tiesnešiem, kuru atalgojums palielināsies par 83%, norāda Finanšu ministrijā. Šis gan ir sava veida kompromiss, un paši tiesneši uzskata, ka viņiem būtu jāsaņem vēl vairāk — Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības vadītājs Jānis Neimanis norāda, ka, iekļaujot tiesnešus vienotajā sistēmā, netiek pildīts ST spriedums par tiesnešu algām: «To var tēlaini salīdzināt ar situāciju, kad tu strīdies ar darba devēju par neizmaksāto algu, un tiesa piespriež, ka viņam tev jāizmaksā 100 latu, bet darba devējs pēc tam saka – vienojamies, ka došu tev 80.»
Minēto spriedumu ST pieņēma janvārī, atzīstot, ka budžeta konsolidācijas sakarā pieņemtās tiesnešu atalgojuma iesaldēšanu vai samazināšanu regulējošās likuma normas par Satversmei neatbilstošām. Pēc šī sprieduma FM veica aprēķinus, ka no 2011. gada Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu jāmaksā 5530 latu mēnesī, bet tikko darbu sākušam tiesnesim – 2048 lati.
Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Kovaļevska uzskata, ka, runājot par tiesnešu algām, tiek akcentētas tikai lielākās, un uzsver, ka patiesībā ierindas tiesneši līdz šim esot saņēmuši tikai 860 latu pirms nodokļu nomaksas. «Tas nozīmē, ka «uz rokas» sanāk ap 550 latiem. Cilvēkam, kuram, lai ieņemtu šo amatu, jābūt vismaz 30 gadu vecam, ar vismaz piecu gadu darba pieredzi, atbilstošu izglītību un jāiziet sarežģīts atlases process, tas nav atbilstoši,» pauž A. Kovaļevska. Viņa atgādināja, ka saskaņā ar ST spriedumu tiesneša algai vajadzētu būt aptuveni 1500 latu lielai.
Savukārt uz jautājumu, vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) neuzskata, ka tiesnešu algu palielinājums ir nekorekts, ja ņem vērā to, ka policijas ierindas darbinieki saņem aptuveni četrreiz mazāk, viņas preses sekretāre Kristīne Liepa atbildēja, ka «iekšlietu ministre aizstāv savas sistēmas darbinieku intereses, bet viņas uzdevums nav skatīties citu makos».5