Reliģiskie priekšmeti šajā pielikumā nav ietverti, tāpēc to glabāšana nav atļauta. Pieteikuma iesniedzējs Nauris Rakuzovs norādīja, ka apstrīdētā norma pārkāpjot viņa reliģiskās pārliecības brīvību.Tiesa atzina, ka ne MK, ne Ieslodzījuma vietu pārvalde nav pamatojuši to, ka reliģiskie priekšmeti radītu lielāku apdraudējumu sabiedrības drošībai nekā priekšmeti, kuru glabāšana ir atļauta. Turklāt ieslodzījuma vietu sniegtā informācija liecina, ka arī šobrīd šādu priekšmetu glabāšana tiek atļauta, veicot individuālu izvērtējumu. ST atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 99.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Tiesa norādīja, ka MK ir pienākums noteikt vienotus principus, lai ieslodzījuma vietas administrācijai būtu iespēja lemt par atļauju vai aizliegumu notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus, ņemot vērā konkrētā gadījuma individuālos apstākļus. Ņemot vērā to, ka jaunā regulējuma ieviešanai ir nepieciešams laiks, tiesa atzina apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no 2011.gada 1.oktobra.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.