"Mana pārliecība nav mainījusies nemaz, ka Latvijai tomēr šis būtu viens no svarīgajiem nākotnes jautājumiem. Es ceru, ka tas arī tiks iekļauts jaunās valdības deklarācijas projektā," norādīja A.Bērziņš.
"Tad, kad es nodevu zvērestu, man bija gara runa, bet apmēram pusi no tās es runāju par eirozonas nepieciešamību un arī par pašreizējām Eiropas Savienības problēmām. Tas, protams, ir atsevišķs jautājums. Tādēļ varbūt es esmu arī šeit, Latvijā," uzsvēra T.H.Ilvess.
Igaunijas prezidents arī norādīja, ka kaimiņvalstu tautu liktenis ir cieši saistīts gan ar Eiropas Savienību, gan NATO. "Tas ir mūsu, igauņu un latviešu, interesēs – būt eirozonā. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, par kuru pašlaik varētu runāt vēl plašāk, un to mēs turpināsim apspriest arī sarunā ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu," sarunā norādīja Ilvess, vienlaikus uzsverot, ka zinot, ka Eiropā, tostarp Latvijā, cilvēki apšauba eiro ieviešanas nepieciešamību.
Tikšanās laikā abas puses arī pārrunāja svarīgākos lielos projektus, tajā skaitā arī dzelzceļa attīstību un Rail Baltic jauno variantu ar Eiropas platuma dzelzceļa sliežu standarta attīstību. Latvijas prezidents apstiprināja, ka projekts tiks arī atbalstīts no Latvijas puses un A.Bērziņš lūgs to izskatīt arī jaunajai valdībai un attiecīgi rīkoties.
Puses arī norādīja, ka pārējie jautājumi, kas saistīti ar enerģētiku, netika apskatīti detaļās, tomēr tos prezidenti sola apspriest nākošajos mēnešos.
Runājot par abu valstu sadarbību, T.H.Ilvess uzsvēra, ka sadarbība privātajā sektorā "daudz ko jaunu ienes un palīdz". "Šeit Latvijā darbojas aptuveni 1500 igauņu firmas. Ja mēs runājam par eksportu un skatāmies mūsu eksporta attiecībās, tad varam teikt, ka Latvija ir otrajā vietā no valstīm, kas savus produktus eksportē uz Igauniju. Turpinot par investīcijām– mēs ejam ēst, pusdienot uz latviešu Lido, kas šobrīd atrodas arī Tallinā," skaidroja T.H.Ilvess.
Runājot par sadarbību politikā un drošības politikā, Igaunijas prezidents uzsvēra tās būtiskumu. "Tas dod mums iespēju nostiprināties un izpausties visā Eiropas teritorijā," norādīja T.H.Ilvess.
Uz žurnālistu jautājumu, kādas ir izredzes atgūt Eiropas finansējumu iepriekšējā līmenī, prezidenti bija vienisprātis, ka šāds samazinājums ir nepieņemams.
"Ja mēs skatāmies, ka jebkura Eiropas valsts maksā to pašu cenu gan par degvielu, gan par kukaiņu iznīcināšanu, gan par graudiem, tad nav skaidrs, kāpēc mums tiek apcirpts šis budžets. Tas ir nepieņemams iekšējā tirgus principa pārkāpums un ar šo terminu mēs būtu spiesti izmantot, ja mēs runātu ar saviem partneriem," norādīja T.H.Ilvess.
A.Bērziņš savukārt apstiprināja, ka viņš trešdien piedalīsies protesta demonstrācijā, kurā būs arī visu triju Baltijas valstu lauksaimnieki.
"Es no viņiem, acīmredzot, dabūšu arī deklarāciju, ko iesniegt Barrozu kungam personīgi, jo tieši tā sakrīt, ka pēc tam man ir tikšanās ar viņu. Rīt man tikšanās būs arī ar Buzeka kungu, ar parlamenta priekšsēdētāju un Olli Rēnu, kas ir atbildīgs par monetāro politiku. Un šie jautājumi tiks pārrunāti arī visu šo tikšanos laikā," pastāstīja A.Bērziņš.
A.Bērziņš tikšanās laikā Igaunijas prezidentam pateicās par to, ka viņš iepriekšējās prezidentūras laikā Latvijā ir bijis 14 reizes.