Izdošanās vai izgāšanās atkarīga no paša Bordāna, uzskata Krauze

ZZS ir atvērta sarunām ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominēto premjera amata kandidātu Jāni Bordānu (JKP), ja viņš izvēlēsies uz tām aicināt politisko spēku, pauda Krauze. Politiķis norādīja, ka Bordāna ziņā ir izvēlēties, ar kurām partijām runāt un nerunāt.

Politiskā spēka valdes priekšsēdētājs pauda, ka ZZS nav nekādu pretenziju strādāt kopā ar Bordānu un visām centriski labējām partijām. Reizē taujāts, vai jau tagad pauž atbalstu Bordāna valdībai, Krauze norādīja, ka pašlaik var tikai teikt, ka ir gatavi sarunām.

Ja nominētais premjera kandidāts izvēlēsies nerunāt ar ZZS, tad viņam būs jāstrādā pie savas iespējas valdības izveidošanai, piebilda politiķis.

Kā ziņots, Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā no tā dēvētajām labēji centriskajām partijām neiesaistot ZZS.

Vējonis Bordānu aicinājis divu nedēļu laikā līdz 21. novembrim izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību. Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.

JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai ttīstībai/Par! (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī NA, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai KPV LV JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet JV - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.