Runa ir par citu apmācības modeli, kur nodarbības ilgtu 30 minūtes un apmācības forma neatšķiršoties no tās, kāda tā līdz šim bijusi bērnudārzos. jau no 1. septembra aptuveni 20 izglītības iestādēs notikšot eksperiments, lai izmēģinātu jauno apmācības sistēmu.
"Virzība uz to notiek," teic Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža, kaut gan sabiedrība pret reformu noskaņota kritiski, par ko liecina arī viedokļi Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājaslapā.
Ekspertu viedokļi par ieceri ir polāri – vieni atbalsta, citi asi kritizē. Vairākums skolu direktoru uzskata, ka nav īstais brīdis reformas sākšanai, kas nenozīmē, ka to vispār nevajadzētu, stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva.
Pašlaik ir cīņa par to, kurš saņems naudu par
sešgadnieku izglītošanu — skolas vai bērnudārzi, bet neviens nedomā par
bērniem, uzskata Daugavpils Universitātes profesore Elfrīda Krastiņa.
Viņa uzsver, ka viens ir skaidrs – bērnam šajā vecumā ir jāmācās.
Daudzkārt dzirdēti izteikumi, ka sešgadniekiem vēl jāļauj baudīt
bērnību, nevis jāliek mācīties, taču tieši 4–6 gadu vecums bērniem ir
svarīgākais periods lasītprasmes apgūšanas ziņā. Šī perioda nokavēšana
var novest pie tā, ka vēlāk bērnam neko iemācīt vairs nevar, jo viņš par
daudz "sabaudījies" bērnību.
kaija
Bezdarbnieks
kuku