Konfliktsituācija, kas izveidojusies starp KNAB priekšnieku un viņa vietniekiem, grauj jebkādu valsts prestižu iedzīvotāju acīs. Tomēr būtiskākais, ka KNAB, kuras vadība ir iegrimusi gadiem garā konfliktā, nevar produktīvi strādāt.
Daudziem šāda situācija ir izdevīga. Valstī ir ap 57 000 amatpersonu, kurām ir jāiesniedz ieņēmumu deklarācijas. Tās ir būtisks orientieris, lai izvērtētu aizdomas par amatpersonas rīcības likumību. Pagājušajā gadā KNAB konstatēja ieņēmumu neatbilstību izdevumiem tikai 21 amatpersonai, par nepatiesu ziņu sniegšanu sodītas tikai 25 amatpersonas.
Jāsaka, ka Latviju rupji apmelo tie, kuri runā par masveida korupciju mūsu valstī. Ja izdodas atklāt tikai pārdesmit gadījumu uz gandrīz sešdesmit tūkstošiem ierēdņu, var pārņemt lepnums par valsti.
Skaidrs, ka daudzajiem amatpersonu tūkstošiem dzīve rit mierīgāk, ja ievērojami KNAB resursi ir sasieti tikai dažās skaļās, bet gadiem ilgās «superlietās». Nevar noliegt - ja nebūtu KNAB, dažām no tām vispār kāds baidītos ķerties klāt. Tomēr KNAB lietas diskreditē iestādes politizācija, kas nemazinās, bet tiek eskalēta.
Godīgais Alvis Vilks intervijā SestDienā vismaz vienreiz nav godīgs. Proti, turpinot apgalvot, ka viņa un Jutas Strīķes politiskā angažētība ir «pilnīgs murgs».
Var dalīties domas par KNAB nozīmi valdošās partijas PR, tomēr, ja KNAB priekšnieka vietniece pat brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar premjera partijas politiķiem, komentāri ir lieki.
Ir skaidrs, ka šis premjers nav spējīgs objektīvi risināt KNAB vadības strīdu, jo acīmredzami simpatizē vienai pusei, kamēr otrai tikpat neslēpti simpatizē šābrīža koalīcijas partneri. Atjaunot uzticību KNAB var tikai visas Saeimas konsenss par KNAB politizācijas pilnīgu izbeigšanu.