Satiksmes ministrs Aivis Ronis savu lēmumu demisionēt oficiāli apstiprināja otrdienas rītā: "Tiešām dažos jautājumos man ir izveidojušās viedokļu atšķirības gan ar koalīciju, gan arī ar opozīciju. Lai mazinātu spriedzi koalīcijā esmu nolēmis demisionēt. Es domāju šai koalīcijai ir visas iespējas turpināt darbu."
Strīdīgos jautājumus Ronis nekonkretizēja, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) apgalvo: ministrs neesot gribējis samazināt Latvijas Dzelzceļa vadības nupat paaugstinātās algas: "Mēs redzam, ka Satiksmes ministrija īstenībā ir ļoti smaga joma, un daudzas problēmas ir mantojumā no iepriekšējiem ministriem, Roņa kungs iespēju robežās tās ir risinājis. Cita lieta, ka kaut kādu iemeslu dēļ viņš nav gatavs risināt vai koriģēt šo algu jautājumu, acīmredzot, neizprotot, kāpēc tiks liels ir tomēr sabiedrības sašutums un neizpratne par šiem jautājumiem. Nevar tā vienkārši trīskāršot algas. Tas varbūt nozarei ir izdevīgi vai konkrētiem uzņēmumiem tas palīdz kādas problēmas risināt, bet tomēr ir jāņem vērā kopējais konteksts valstī."
Valdība otrdien grozīja decembrī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, nosakot atalgojuma griestus - apmēram 4800 latus mēnesī - valsts uzņēmumu valdes locekļiem. Ronis lūdza fiksēt savu īpašo viedokli, ka grozījumiem nepiekrīt. Viņš arī bija tas, kas rudenī virzīja ideju ļaut valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem saņemt algu arī par citu amatu uzņēmumā, piemēram, par prezidenta vai izpilddirektora pienākumu pildīšanu.
Pagaidām vēl nav zināms, cik ilgi Ronis turpinās darbu Satiksmes ministrijā - par to ar premjeru paredzēts vienoties piektdien. Tomēr Dombrovskis jau norādīja, ka arī nākamais ministrs būtu jāvirza Vienotībai un Neatkarīgo deputātu grupai kopīgi, un tas varētu būt arī bezpartejisks profesionālis. Kuluāros minēti četri iespējamie kandidāti.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Latvijas Radio gan apgalvoja, ka sevi kā ministru neredzot. Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins savu kandidatūru vēl nenoraida un pauž viedokli arī par citiem kandidātiem: "Tie kas ir izskanējuši- noteikti ir ļoti atbikstoši šim amatam. Ja runājam par Karīnu Kornu, tad viņa ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Ilgu laiku darbojusies politikā. es viņai neredzētu nekādu trūkumu, būt, piemēram, satiksmes ministrei. Tieši tas pats par Kasparu Ozoliņu – ilgu laiku bijis ministra padomnieks. Daudz strādājis ar ļoti smagiem jautājumiem, kas bijuši Satiksmes ministrijā."
Lai gan premjers un vairums koalīcijas partiju uzskata, ka Roņa demisija neesot iemesls ministru portfeļu pārdalei, Nacionālā apvienība jau diezgan nepārprotami norādījusi: - ja ne Satiksmes, tad kādas citas ministrijas vadība to interesētu. Nacionālā apvienība par saviem turpmākajiem soļiem iecerējusi lemt trešdien valdes un frakcijas kopsēdē. "Skaidrs - ja valdībā kaut kas mainās, Nacionālā apvienība ir gatava uzņemties atbildību arī par citām ministrijām. Protams, jārespektē arī neatkarīgo deputātu grupas viedoklis, jo viņi ir mūsu sadarbības partneri koalīcijā. […] Vienmēr prioritāte mums ir bijusi Izglītības ministrija, Labklājības ministrija. Bet šobrīd aktuāla ir Satiksmes ministrija, par to arī spriedīsim," norāda Imants Parādnieks.
Ronis ir otrais ministrs, kurš nolēmis atstāt Dombrovska trešo valdību. Pagājušajā vasarā no amata atkāpās tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.