Pagaidām uzsākts pirmais sarunu raunds, kad konstatēta situācija un iespējamie risinājumi. Ar konkrētākiem priekšlikumiem plānots nākt klajā, kad būs pabeigts pirmais sarunu raunds, trešdien Latvijas Radio teica V.Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir svarīgi nodrošināt ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas atbalstu, lai būtu drošs Saeimas vairākums. Pēc premjera teiktā, konsultācijas ar partijām būs par konkrētiem ministru kandidātiem.
Nākamceturtdien, ja būs panāktas vienošanās, vajadzētu virzīties uz balsojumu Saeimā, teica V.Dombrovskis.
Vaicāts, vai problēmas nevar radīt koalīcijas nodoms aizpildīt visus vakantos ministru amatus, lai gan LPP/LC, piemēram, pauda viedokli, ka Veselības un Labklājības
ministrija ir jāapvieno, premjers norādīja, ka attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu vienošanās ir attiecībā uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju, bet par pārējām vienošanās ir reorganizāciju veikt pēc Saeimas vēlēšanām, veidojot nākamo valdību. Viņaprāt, šeit nevajadzētu būt problēmām.
"Es domāju, ka Saeimas vairākuma atbalstu panāksim," teica V.Dombrovskis.
Partijas Jaunais laiks pārstāvis Edgars Jaunups LTV raidījumā Labrīt, Latvija! atturējās runāt par konkrētām ministrijām un cilvēkiem, taču pauda pārliecību, ka premjera piedāvātais risinājums būs līdzvērtīgs un sabalansēts un netiks ignorēts neviens no partneriem.
Viņš arī uzsvēra, ka stīvēšanās partiju starpā nav notikusi un nenotiek, jo laika sprīdis, kas ir pagājis kopš LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojuma par atteikšanos strādāt valdībā, ir pārāk īss un visas konsultācijas ar partneriem nav notikušas. Tas esot vienīgais iemesls, kādēļ ir neskaidrība un kādēļ premjers neatklāj savu plānu ar konkrētiem uzvārdiem. "Nav pamata runāt par stīvēšanos, ceru, ka tā arī nesāksies," teica E.Jaunups un piebilda, ka ir pārāk daudz fundamentāli veicamu darbu, lai dažus mēnešus pirms vēlēšanās notiktu plēšanās par vienu vai otru ministra amatu.
Vaicāts, cik lielā mērā patiesībai atbilst baumas, ka ārlietu ministra amatā varētu tikt iecelts vides ministrs
Raimonds Vējonis (ZZS), E.Jaunups atturējās konkrēti atbildēt, taču teica: patlaban ir skaidri zināms, kādas koalīcijā ir partijas un kādas ir valdībā vakances. Ārlietu ministrijā ir viena no vakancēm, un ZZS ir viena no koalīcijas partijām, tādēļ izslēgt varbūtību, ka kāds ZZS pārstāvis varētu būt ārlietu ministrs, nevar. Tomēr vienlaikus neesot pamata šo varbūtību apstiprināt, jo esot virkne politiķu, kas pēc professionālās kompetences ir spējīgi šo amatu ieņemt. E.Jaunups uzsvēra, ka neviens lēmums vēl nav pieņemts.
Viņš arī neizslēdza, ka amati varētu tikt piedāvāti bezpartejiskiem cilvēkiem, taču šāds "plāns B" varētu tikt īstenots, ja kādu politisku priekšvēlēšanu aspektu dēļ valdību veidojošajām partijām būs grūti vienoties par partiju virzītiem pārstāvjiem. Tomēr prioritāte esot skatīties uz profesionāliem cilvēkiem, ko piesaka partijas, un tās arī par viņiem atbild.
Kā vēstīts, pēc TP aiziešanas no valdības vakantas ir ārlietu, tieslietu, veselības ministru vietas.
(pievienotas pēdējās piecas rindkopas)