Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums paredz, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās komisijai
ir pilnvaras rīkoties.
Plānots, ka likumu papildinās ar jaunu nodaļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas nosaka, ka iniciatīvas atbalstam savāktie pilsoņu paraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas saskaitīs parakstus un pārbaudīs to derīgumu.
Ja parakstus paredzēts vākt tiešsaistē, organizatoriem būs jālūdz atbildīgajai iestādei izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka parakstu vākšanā izmantotā tiešsaistes sistēma atbilst izvirzītājiem drošības un tehniskajiem parametriem. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori saņēmuši citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu.
Likumprojekta autori arī atzina, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva nav piemērots instruments, lai vāktu parakstus par ES oficiālās valodas noteikšanu krievu valodai. Par ES oficiālo valodu var kļūt vienīgi valoda, kurai ir oficiālās valodas statuss kādā no dalībvalstīm, un šādi jautājumi nav Eiropas Komisijas kompetencē.
Plānots, ka jaunais regulējums būs spēkā no šī gada 1.aprīļa.
Par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” trīs
lasījumos vēl jālemj Saeimai.