Pēc politiķa sacītā, šobrīd ir pāragri minēt konkrētus kandidātus, vienlaikus Jurēvics norādīja, ka pašlaik parlaments ir sesiju pārtraukumā un tuvākā sēde ir plānota nākamceturtdien, 11.aprīlī, taču Kariņa demisija stājas spēkā dienu iepriekš. Jurēvics pauda, ka līdz nākamās nedēļas trešdienai, 10.aprīlim, jābūt skaidrībai par iespējamo nākamo ārlietu ministru.
Politiķa ieskatā, nākamajam ārlietu ministram esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir jābūt ar skaidru pieredzi un izpratni par galvenajiem izaicinājumiem. Ministram jāspēj pārstāvēt valsti starptautiski, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju un turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai.
Deputāts uzsvēra, ka izvēle un iniciatīva par nākamā ārlietu ministra kandidāta virzīšanu ir Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.
Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.