Jebkādas citas koalīcijas izveidošanu, pēc S. Kalnietes domām, būs „grūti vai pat gandrīz neiespējami izskaidrot vēlētājiem”.
„Valdība ir jāveido uz politisko programmu un pamatvērtību saderības pamata. Fakts, ka viena konkrēta partija ir ieguvusi vissvairāk vietu Saeimā, vai šķiet pārstāvam vienas tautības vēlētājus, vēl nav pietiekams, lai tā veidotu valdību. Mūsu partneriem ZRP būtu jāsaprot, ka uzstāt uz Saskaņas Centra iekļaušanu valdībā būtībā nozīmē riskēt ar Vienotības līdzdalību tajā,” saka S. Kalniete.
Eiroparlamentāriete arī norāda – koalīcijas veidotājiem ir „atklāti jāatbild uz jautājumu, kādu mēs redzam Latvijas nākotni – vai tā ir sašķelta divkopienu valsts, vai valsts ar integrētu sabiedrību?”. Pēc viņas domām, ja valdībā tiks iekļauts Saskaņas Centrs (SC), tas nozīmēs sašķeltības sabiedrībā saglabāšanu.
„Tas būs skaidrs signāls, ka viņiem nekas nav jāmaina, viņus valdībā ņem tādus, kādi viņi ir,” uzsver S. Kalniete. Savukārt ideoloģiski un programmatiski saderīgas valdības izveidošana signalizēs, ka arī krievu politiķiem ir jārealizē savas idejas, nevis apvienojoties pēc etniskā principa, bet pievienojoties sev ideoloģiski tuvākajiem politiskajiem spēkiem. „Tas nav gada vai divu jautājums, taču šī tendence jau pastāv, un es nešaubos, ka tā aizvien pieņemsies spēkā,” piebilst eiroparlamentāriete.
Politiķe arī uzskata, ka jaunajam valdības vadītājam jābūt „tādai personībai, kurai ir sakari un autoritāte Eiropā”, kā būtisku iemeslu minot gaidāmās sarunas par Eiropas Savienības budžetu nākošajam finanšu ciklam, kurās „likme ir viens miljards eiro, kuru Latvija var iegūt, bet var arī neiegūt”.
Šāds politiķis, pēc S. Kalnietes domām, ir tikai esošais premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš Eiropā ir plaši atpazīstams un kļuvis jau savā ziņā „mitoloģizēts”. „Viņš ir mīkla daudziem Eiropas politiķiem, kuri nesaprot, kā iespējams iegūt tādu velētāju atbalstu, neraugoties uz tik ārkārtīgi nepopulāriem lēmumiem,” norāda eiroparlamentāriete. Politiķe uzskata, ka būtu dīvaini, ja kādu neskaidru apsvērumu dēļ potenciālie partneri liegtu savu atbalstu V.Dombrovskim.
Kas attiecas uz ZRP, tad S. Kalniete uzskata, ka šīs partijas situācija savā ziņā ir līdzīga tam stāvoklim, kādā 2002. gadā atradās partija Jaunais laiks. „Ar tīru sirdsapziņu un vēlmi kaut ko mainīt ir daudz par maz, nepieciešamas arī iemaņas un pieredze, bet tādu šim spēkam pagaidām nav,” norāda politiķe.
„Būt valsts prezidentam un sēdēt ziloņkaula tronī ir kas viens, bet praktiskā politika – pavisam kas cits,” piebilst S. Kalniete, norādot, ka eksprezidents Valdis Zatlers pašlaik ir spiests mācīties, kā darboties reālajā politikā.
Viņa arī norāda, ka jau pirms vairākiem gadiem paudusi atbalstu tautas vēlētam prezidentam un izmaiņām vēlēšanu sistēmā, tostarp prezidenta pilnvaru palielināšanai, taču uzsver, ka šīs izmaiņas nekādā gadījumā nedrīkst būt sasteigtas, un Latvijai „jāpaliek parlamentārai republikai, kurā paplašinātas tikai atsevišķas prezidenta funkcijas”.