Intervijā viņš asi kritizēja valdības darbu pie budžeta grozījumu izstrādes. "Šīs bija pašas dārgākās vēlēšanas tautai "Jaunā laika" vēsturē," teica A. Kalvītis un norādīja, ka Dombrovska veidošanas laikā valdījis uzstādījums budžeta grozījumus pieņemt nedēļas laikā, bet pēcāk, “tika pieņemts politisks lēmums, acīmredzot Jaunā Laika birojā, ka budžets netiks grozīts”. Turklāt Tautas partija “darīja visu, lai runātu, ka budžets jāgroza šajos trijos mēnešos”.
Kalvītis arī domā, ka ir "diezgan muļķīgi" šajā krīzes laikā meklēt vainīgo. Viņš uzskata, ka tieši mēģinājums iesaldēt algas bija par iemeslu parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu, lietussargu revolūcijai un viņa valdības krišanai, kaut tā darījusi visu tautsaimniecības attīstībai. "Pusotra gada laikā novest valsti, kas visstraujāk attīstījās ekonomiski un tautsaimnieciski līdz tādai situācijai kāda ir šobrīd, tur ir jabūt diezgan lielai mākai to izdarīt," teica Kalvītis, akcentējot, ka, viņam 2007.gadā atstājot valdības vadītāja posteni, valsts bija vislabākajā stāvoklī.
Viņaprāt, līdz šādai situācijai novedušas partiju cīņas par politisko varu. "Te nopietni politiķiem un sabiedrībai ir jāpārdomā, kas vispār ar šo valsti notiks," aicināja Kalvītis.
Viņaprāt, šobrīd ir milzīgs "politiskā līderisma deficīts" Latvijā. "Nav neviena politiska līdera, kas spēj valsti izvest no krīzes. Man ir
sajūta, ka visapkārt ir vienas pelēcības, kas nezinādamas, ko var
izdarīt šādā situācijā un taustās kā pa miglu " vērtēja Kalvītis. Deviņdesmito gadu vidē valstī bija banku krīze, kas nebija vieglāka par pašreizējo situāciju un toreiz bija līderis, kas izveda no krīzes. “Tas bija Andris Šķēle. Protams, viņš droši vien pieņēma daudzus kļūdainus lēmumus, bet vismaz galveno fokusu viņš nepazaudēja un šie lēmumi noveda pie tā, ka divu gadu laikā mēs atkal kļuvām par plaukstošu valsti,” teica A. Kalvītis.
Viņš ir pārliecināts, ka uz vispārējā haosa fona būs cilvēki, kas mēģinās dibināt jaunas partijas un iekļūt Saeimā, bet viņš neredz, kurš būtu tāda personība ar alternatīvām idejām un risinājumiem, kam sabiedrība noticētu. "Jābalstās uz vecām vērtībām, neko jaunu mēs te nedabūsim," savu nostāju pauda Kalvītis.