Neoficiālās sarunās koalīcijas politiķi pieļauj iespēju vienoties par vienu kopīgu kandidātu uz šo amatu, ja Bērziņš atkārtoti nekandidēs. Savukārt, ja pašreizējais prezidents piedalīsies cīņā par šo amatu arī uz nākamo termiņu, koalīcijai, visticamāk, būs vairāki kandidāti.
Politiķi pieļauj, - ja Bērziņš aprīļa sākumā paziņos par atkārtotu kandidēšanu, tas nozīmēs, ka viņš ir samērā drošs par vairākuma deputātu atbalstu. Pašlaik gan Bērziņam neesot "Vienotības" un arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķu vienota atbalsta un daļa no šo politisko spēku parlamentāriešiem pašreizējā prezidenta kandidatūru balsojumā arī neplāno atbalstīt.
Atsevišķi politiķi arī uzskata - parādījušies signāli, ka Bērziņš drīzāk negribēs atkārtoti kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni. Prezidents varētu pieņemt šādu lēmumu vairāku, tajā skaitā privātu iemeslu dēļ. Bērziņa izšķiršanās tiekot gaidīta ap 8.aprīli līdz 10.aprīli.
ZZS rēķinās ar abām iespējām, proti, ka Bērziņš varētu kandidēt vai arī nekandidēt, tāpēc ir runājusi arī ar citiem potenciāliem prezidenta amata kandidātiem, liecina neoficiāla informācija. Arī citi koalīcijas politiķi atzīst, ka tiek uzrunāti dažādu jomu pārstāvji.
Ja Bērziņš nolems nekandidēt, tad koalīcijas turpmākajās sarunās liela ietekme varētu būt ZZS. Ja politiskajam spēkam nāksies sastapties ar kāda partnera ultimātu par atbalstāmo kandidātu, ZZS pieļauj iespēju runāt arī ar opozīciju. Politiskais spēks neatbalstīšot Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, jo uzskata, ka viņš ir politiski pozicionējies. Levita kandidatūru atbalsta nacionālā apvienība, tomēr viņš uz šo amatu esot gatavs kandidēt, ja atbalsts būtu arī no citiem politiskiem spēkiem.
Tāpat tiek pieļauts, ka "Vienotība" un nacionālā apvienība varētu vienoties par vienu kandidātu gadījumā, ja ZZS prezidenta amatam virzīs Bērziņu.
Pašlaik politikas kuluāros izskan dažādi iespējamo kandidātu vārdi - gan tādi, kas parasti tiek minēti kontekstā ar dažādiem augstajiem amatiem, gan arī tādi, kuru vārdi neizskan bieži. Neoficiāli politiķi atklāj, ka par šo jautājumu runāts ar garīdznieku Juri Rubeni, kurš gan neplānojot kandidēt uz šo amatu, tāpat starp iespējamiem kandidātiem pieminēts Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kuram šopavasar beidzas rektora pilnvaras, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš un arī citi uzvārdi. Politiķi par šo jautājumu runājuši ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, tomēr viņa kandidēt neplānojot.
Iepriekš izskanēja arī dažādas versijas par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) iespējām kandidēt uz šo amatu, tomēr viņa šonedēļ Latvijas Radio akcentēja, ka uz prezidenta amatu noteikti nepretendēs. Tāpat premjerministre teica, ka pati ir uzrunājusi vienu cilvēku par iespēju kandidēt uz prezidenta amatu, taču viņa neatklāja šī cilvēka vārdu un to, no kuras nozares ir šis cilvēks.
Kā ziņots, koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.
Pašlaik oficiāli savu nostāju par kandidātiem formulējusi vien ZZS, norādot, ka atbalstīs Bērziņu, ja viņš atkārtoti kandidēs, kā arī opozīcijas politiskais spēks Latvijas Reģionu apvienība, šim amatam izvirzot savu līderi Mārtiņu Bondaru. Citas partijas savus kandidātus oficiāli nav nosaukuši.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte, Vienotības pārstāve Sandra Kalniete paziņojusi, ka būtu gatava kandidēt šovasar gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Partija par kandidātiem prezidenta amatam gan vēl nav oficiāli lēmusi.