Premjera pārstāvētā "Jaunā laika" pārstāve Solvita Āboltiņa žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja, ka panākta vienošanās par visiem likumprojektiem, tostarp arī Tieslietu ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz atteikties no tiesu piesēdētāju institūcijas, kā arī vairākām Valsts probācijas dienesta funkcijām.
Panākta vienošanās arī par tiesnešu atlīdzības samazinājumu par 15%.
"Mēs saprotam tiesnešu neapmierinātību un protestus, bet gribu atgādināt, ka tiesneši pašlaik saņem lielāku algu nekā ārsti un skolotāji un, ja tiek samazināts atalgojums valstī visiem valsts iestādēs strādājošajiem, tas ir attiecināms arī uz tiesnešiem," Āboltiņa uzsvēra.
Tomēr koalīcija nolēmusi budžeta paketē nevirzīt Pilsonības likumu, lai to nevajadzētu vērt vaļā pirms pašvaldību vēlēšanām. Pilsonības likuma grozījumi paredzēja pagarināt naturalizācijas termiņu no viena līdz pusotram gadam. Izmaiņas bija plānotas, jo Naturalizācijas pārvaldei samazinās darbinieku skaits.
"Mēs uzskatījām, ka tā tomēr ir valsts pamatfunkcija, par kuru nevarētu diskutēt pašlaik, un ir jānodrošina, ka tas, ko valsts ir uzņēmusies attiecībā pret cilvēkiem, kas vēlas iegūt pilsonību, tiktu izpildīts. Protams, ja Pilsonības likumu atver, nav šaubu, ka koalīcijai pietiek balsu, lai nobalsotu par to, bet, manuprāt, ja šis likums tiks atvērts divas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, mēs zinām, kāda ir šī situācija, un var būt šajā brīdī par jautājumiem, kas ir saistīti ar naturalizācijas procesu, nebūtu īstais brīdis diskutēt," Āboltiņa paskaidroja.
Šis jautājums arī citu reizi netiks virzīts, jo, pēc Āboltiņas vārdiem, Pilsonības likums "diezgan tradicionāli netiek grozīts, jo par to izvēršas diezgan plašas debates".
Paredzamais ietaupījums, grozot likumu, bija 240 000 latu. Āboltiņa teica, ka šo summu Tieslietu ministrija atradīs sava budžeta ietvaros.
Piektdien būs valdības ārkārtas sēde par budžeta grozījumiem.