T.Koķe šodien dodas pie premjera, kas vēlas skaidrību, kas tad pedagogus sagaida jaunajā mācību gadā. Ministre noliedz valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) publiskotās prognozes, ka bez darba jaunā mācību gada sākumā 1.septembrī būs 10 000 skolotāju.
30.martā tika sagatavota vēstule ar nolūku iegūt Eiropas Savienības naudu izglītībai, jo gada nogalē valdība pieņēma lēmumu apturēt struktūrfondu projektus, no kuriem septiņi bija IZM projekti, stāstīja ministre. Vēl vairākiem projektiem plānotais finansējums tika samazināts. Vēstule rakstīta, lai ne tikai Labklājības ministrija iegūtu naudu bezdarbniekiem, bet arī IZM saņemtu 20 miljonus, lai “skolotājus, kuriem būtiski samazināsies slodze negatīvās demogrāfiskās situācijas dēļ, varētu paturēt savā rūpju lokā un lai viņi paliktu ar iztikas līdzekļiem", teica T.Koķe. Pielikumā ir dati par periodu līdz 2015.gadam, viņa uzsvēra.
Nākamajā gadā uz vienu skolēnu gada laikā tiek plānots finansējums 973 lati, un tad attīstības scenāriji esot atkarīgi no katras skolas. T.Koķe klāstīja, ka šobrīd ir skolas, kurās ir nesamērīgi tarificēts fakultatīvo nodarbību skaits, ir direktora vietnieku, bibliotekāru sadrumstalotība, nepamatotas piemaksas, ignorējot lietderību, skolēni esot sadalīti grupās. “Bet visvairāk Latvijā ir ļoti nesamērīgas skolotāju un skolēnu attiecības. Ja ir 42 audzēkņi un 19,5 likmes, nu tas liecina, ka to neviens maks nevar izturēt,” atzina izglītības ministre.
Viņa arī piekrita, ka priekvēlēšanu gaisotne ietekmē situāciju un kritiku veltīja partijai Visu Latvijai. “Pēc milzīgas popularitātes tiekušies cilvēki no Visu Latvijai musina skolotājus, it kā viņiem būtu labāki risinājumi nekā tiem, kas ilgstoši pie tiem strādā.”