"Kaut kāda dzenāšana notiek, ne jau velti Arvilu Ašeradenu ir uzrunājis premjera birojs. Kaut kāda vēlme kaut ko mainīt ir, bet man liekas, ka pašam premjera birojam nav īsti skaidrs, ko viņi grib mainīt. Varbūt Arvils ir nolikts par upura jēru," Kolāts sacīja intervijā aģentūrai BNS.
Viņš uzsvēra, ka auditoru kompānijas "Ernst&Young" ziņojums nav devis tādu rezultātu, kādu "mūsu politiskā elite vēlējās".
"Līdz ar to es šur tur neformālās sarunās jau dzirdu nievājošas piezīmes par šo kompāniju, kas liecina par to, ka tā ir strādājusi ļoti labi," Kolāts piebilda.
"Baigi dīvaini liekas - viena solīda auditoru kompānija "Ernst&Young" veica pētījumu, kurā konstatēja, ka ekonomisku ieguvumu īstermiņā nav. Bija pat tabula, kur parādīti iespējamie zaudējumi - miljons, pat vairāk latu. Ieguvumi bija, bet tie bija no dažu priekšnieku vietu apvienošanas un algām, taču tie nebija samērojami ar zaudējumiem. Tad sekoja premjera izteikums viņa preses sekretāres Līgas Krapānes personā, ka viņš jau esot zinājis, ka tā būs. Man gan liekas, ka premjers iepriekš izteica pieņēmumu, ka tur būšot ļoti liels ekonomiskais ietaupījums. Lai nu tas paliek," Kolāts teica.
Viņš arī atzina, ka īpaši netiecas apvienot abus sabiedriskos medijus.
"Godīgi sakot, es gaidu, ka mani kāds komandēs. No otras puses, es arī nepretojos," viņš piebilda.
Kolāts tomēr apliecināja, ka ieguvumi no mediju apvienošanas būs, taču viņu satrauc, ka gala rezultātā radio kļūs vien par atsevišķu redakciju, jo investīcijas plūdīs uz Latvijas Televīziju.
"Ieguvumi, protams, būtu, nezinu, vai īstermiņā, bet te būtu tas, ko sauc par sinerģiju - papildu efekti, kas rodas, apvienojot spēkus. Viens no efektiem būtu sabiedriskā medija darbība interneta vidē. Ja pašlaik tas ir kaut kā nebūt un katram ir savas mājaslapas, tad interneta vide ir nākotnes medijs, un sabiedrisko viedokļu respektēšana ar sabiedriskā medija zīmolu iet interneta vidē. Pašlaik tā nav, tad būtu sabiedriskais medijs, kas izmantotu visas informatīvās iespējas. Otrā iespēja ir tā, ka žurnālistiem ir lielākas iespējas izvērsties, trešā ir, ka viena vadība varētu organizēt racionālākas resursu un naudas plūsmas. Es tā pieņemtu. Tie ir racionālie efekti, ko es saredzu. Par reālajiem soļiem man īstas skaidrības nav," par ieguvumiem stāstīja Kolāts.
Taču Kolāts bažījas par radio nākotni apvienotajā medijā: "Man zināma skepse ir arī par to, ka radio un televīzijas laulībā, kas agri vai vēlu noteikti notiks, radio ir vājākais posms gan no naudas, gan no sabiedrības ietekmējamības viedokļa. Nešaubīgi televīzija ir medijs numur viens. Līdz ar to bažas ir tādas, ka investīciju plūsma tiks virzīta uz televīziju. Līdz ar to var gadīties, ka mazākais kļūst vēl mazāks un beigās būs tikai atsevišķa redakcija."
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, apvienojot mediju, neuzlabotos ziņu kvalitāte, Kolāts atbildēja: "Kaut kādā mērā jā, jo tad varētu racionāli izmantot ārštata korespondentus un ārvalstu birojus. Drīzāk jārunā nevis par kvalitātes uzlabošanu, bet būs racionālāka līdzekļu izmantošana. Lielu kvalitātes uzlabošanos es nesagaidu."
Viņš arī piebilda, ka par šo jautājumu trūkst diskusijas ar žurnālistiem. "Mēs te priekšnieki kaut ko perinām, ar kaut ko parunājam, bet par šiem jautājumiem nav atklātu debašu ar žurnālistiem," Kolāts norādīja.
Jau vēstīts, ka auditori LTV un LR apvienošanu iesaka sākt nākamgad vasarā, bet medijus pilnībā apvienot iespējams trīsarpus četros gados, taču tas nenestu īstermiņa ekonomiskus ieguvumus, bet gluži otrādi - prasītu lielas investīcijas. Auditori arī iesaka apvienošanos procesu sadalīt vairākos posmos.
Ziņots arī, ka laikraksts "Diena" augusta vidū, atsaucoties uz drošiem avotiem, vēstīja, ka premjera Valda Dombrovska ("Jaunais laiks") birojs esot uzrunājis bijušo akciju sabiedrības "Diena" valdes priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu par iespēju viņam uzticēt LR un LTV apvienošanas procesa vadību.