"Ziņu kvalitāte - es domāju, ka kritums nebūtu būtisks. Ir samazinājies oriģinālmateriālu skaits, mēs biežāk esam spiesti atkārtot kādu sižetu, kas nav tik operatīvs, piemēram, kādas izstādes atklāšana vai notikums reģionos. Nedaudz palielinājies atkārtojumu skaits, bet mans nosacījums tomēr ir tāds, ka ziņu apmērs, operativitāte un citas lietas ir jāmēģina noturēt līdz pēdējam brīdim. Kvalitātes kritums nav būtisks," Kolāts atzina intervijā aģentūrai BNS.
Viņš uzsvēra, ka par šādu apgalvojumu liecina pēdējie dati.
"Klausītāju skaits pret iepriekšējo pavasara periodu tomēr ir nedaudz cēlies. Latvijas Radio pirmajam kanālam pavasarī bija 10%, bet vasaras periodā - 11%, savukārt Latvijas Radio otrajam kanālam klausītāju skaits pieaudzis no 23 līdz 25%," Kolāts pavēstīja.
Tajā pašā laikā Kolāts sacīja, ka budžeta samazinājumu radio var just, jo tas skāris praktiski visas pozīcijas.
"Samazinājums ir skāris visas jomas, kur viss samazināts līdz minimumam - komandējumi, iepirkumi, pamatlīdzekļi, grāmatas, jaunie projekti, piemaksas," Kolāts paskaidroja.
Jau vēstīts, ka arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ziņu dienestu vadītāji Mareks Gailītis un Jānis Siksnis uzskata - neskatoties uz sabiedrisko mediju finansējuma apcirpšanu, ziņu kvalitāte šajos medijos nav pasliktinājusies.
Ziņots arī, ka gan LR, gan LTV divas reizes skāra budžeta samazinājums. Abi mediji jau līdz 1.jūnijam veikuši optimizācijas pasākumus, kas, salīdzinot pret pērnā gada vidējām mēneša izmaksām, veido izdevumu samazinājumu par aptuveni trešdaļu.
Tapšanas stadijā esošajā nākamā gada budžetā LR paredzētā valsts dotācija ir 2,148 miljoni latu, un ar tiem nepietiek pat viena kanāla un Ziņu dienesta darbībai, savukārt LTV paredzētā dotācija ir 4,3 miljoni latu, ar ko pietiek tikai obligātajiem maksājumiem, bet programmu veidošanai atliek vien 100 tūkstoši latu.