"Baltijas valstīs patērētāji savas tiesības apzinās salīdzinoši mazāk nekā citur Eiropā, tomēr Latvijā situācija ir labāka nekā tās kaimiņvalstīs. Indekss, kas raksturo patērētāju apstākļus, ir pieaudzis no 49 punktiem 2009.gadā līdz 54 punktiem pērn," paskaidroja komisārs.
Viņš veltīja atzinīgus vārdus Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kas ļoti aktīvi izmantojis likumus patērētāju aizstāvībai, neskatoties uz pašreizējām finansiālajām grūtībām.
"Jāsaprot, ka pašlaik ir liels spiediens samazināt valsts budžeta izdevumus. Tomēr mēs pastāvam uz to, ka finansējums patērētāju aizstāvībai ir jāsaglabā pienācīgā līmenī, jo patērētāji ir pienācīgi jāaizsargā un jāizglīto," teica Dalli.
"Mums tas ir ļoti būtiski, jo patērētājs ir neatņemama tirgus sastāvdaļa un tirgus dzinējspēks. Jo patērētājs ir labāk informēts, jo viņam ērtāk ikdienā pieņemt lēmumus, ko pirkt, un arī mēs [Eiropas Komisijā] saņemam vairāk atsauksmju, kas mums palīdz pieņemt pareizos lēmumus, veidojot vienu vai otru politiku. Zināt, kam patērētājs dod priekšroku, ir būtiski gan ražotājiem, gan politikas veidotājiem," viņš piebilda.
Šā gada Eiropas Patērētāju samita ietvaros publicētais Eirobarometra pētījums liecina, ka mazāk nekā 50% apsekoto ES patērētāju jūtas pārliecināti, zinoši un aizsargāti. Kaitējuma apmērs, par ko ziņojuši patērētāji, tiek lēsts aptuveni 0,4% apmērā no ES iekšzemes kopprodukta. Vairāk nekā viena piektdaļa ES patērētāju iepriekšējos 12 mēnešos ziņojuši par problēmām saistībā ar kādu preci vai pakalpojumu.
Lai gan vairums patērētāju vēršas ar sūdzībām pie mazumtirgotājiem, lielākā daļa no tiem, kuri nesaņem apmierinošu risinājumu, tālāk nerīkojas. Lielam skaitam patērētāju ir grūti veikt ikdienas aprēķinus, saprast būtiskāko informāciju un atpazīt nelegālu tirdzniecības praksi vai uzzināt savas tiesības. Lielākā daļa respondentu nezina savas tiesības atdot atpakaļ bojātu preci, izmantot remonta pakalpojumu vai aizstāt šādu preci.