Attiecīgās tiesības attieksies uz žurnālistiem likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē.
Plānots, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas un pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varēs vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Piekļuvi krimināllietas materiāliem atteiks, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana būs iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu. Tāpat piekļuvi atteiks, ja kriminālprocess būs pabeigts uz personu reabilitējoša pamata, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē, kā arī vairākos citos likumā paredzētajos gadījumos.
Attiecīgai tiesu sistēmas vai tiesībsargājošās iestādes amatpersonai atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu.
Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.
Saeimai par šiem grozījumiem vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.
Juridiskā komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā arī atbalstīja saistītos Krimināllikuma grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību iepriekš par to brīdinātiem žurnālistiem saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu.
Par šo pārkāpumu samazināts sākotnēji paredzētais maksimālais sods brīvības atņemšanas sods - no viena gada tas samazināts uz īslaicīgu brīvības atņemšanu.