G. Upenieks vēl nevar pateikt, kā veidosies novada attiecības ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) pēc abu pušu iecerētās tikšanās novada domes sēdē 21. jūnijā, un joprojām ar neuzticību attieksmē pret LPS vērtē šo faktu, pieļaujot, ka tā arī nekad neuzzinās, «kas sūtīja un kāpēc sūtīja Drošības policiju». G. Upenieks (48) apsver vēl kādu izstāšanos - no Latvijas Zemnieku savienības (ZZS), lai līdzīgi kā kolēģi Līvānos veidotu biedrību, kas pēc tam sadarbojas ar kādu no reģionālajām partijām. Tas ir sava veida protests pret valsts varas ilgstoši neieinteresēto attieksmi pret pierobežas pašvaldībām, kādas ir ne tikai Latgalē, bet visos reģionos.
Nav zināms, kas pie G. Upenieka ieradīsies pēc aiziešanas no ZZS, visticamāk, kāds no reģionālo partiju līderiem. Iespējas ir vairākas - Alda Adamoviča vadītā, nupat izveidotā Latgales partija, Reģionu alianse ar Babītes novada priekšsēdi Andreju Enci galvgalī un biedriem visos reģionos, kā arī Daugavpils novada partija, kuras priekšsēde ir Janīna Jalinska. Ar viņu G. Upenieks jau vienojies par pierobežas programmas vadību. Tas, ka LPS atbalstīja Piejūras pašvaldību apvienību, bet atteicās no pierobežas novadu programmas, bija viens no iemesliem, kāpēc Krāslavas novads izstājās no LPS. Par turpmāko dalību ZZS Krāslavas mērs vēl domā. Viens no ZZS līderiem Augusts BrigmanisDienai sacīja: «Gunārs Upenieks ir sava ceļa gājējs, bet uzskatu un uzskatīšu Gunāru par godavīru neatkarīgi no tā, kādu lēmumu viņš pieņems.» Personas, kuru «darbu būtība man nav saprotama», G. Upenieks nevēlas nosaukt, bet atzīst: «ZZS ir arī daudz labu cilvēku.»
Prasības daļēji izpildītas
Kad pagājušās nedēļas sākumā G. Upenieks Dienai pastāstīja par negaidīto Drošības policijas apmeklējumu, kura laikā vaicāts arī par aiziešanu no LPS, viņš aicināja to vēl nepubliskot, jo vēlējās vispirms informēt kolēģus domes sēdē. Uz to bija ieradies arī TV3 raidījums Nekā personīga, kas pagājušajā svētdienā lūdza arī LPS vadītāja Andra Jaunsleiņa viedokli, kurā neslēpts pārsteigums mijās ar smiekliem, jo tad jau viņš būtu «pilnīgi traks», ja ar Drošības policijas starpniecību reaģētu uz kādas pašvaldības izstāšanos no organizācijas. Krāslavas mērs pieļāva arī vairāku apstākļu kopumu - kādā televīzijā slīdošajā ziņu lentē gājusi informācija, ka novads izstājies no savienības, bet tantiņas baznīcā runājušas, ka tā laikam ir Eiropas Savienība. Tā vēsts aizgājusi līdz katoļu draudzes vecākajam, kas pašvaldības vadītājam stāstījis, ka cilvēki ir neziņā, kur tagad ir ES robeža. No Rīgas 270 kilometru attālais Krāslavas novads, kurā apvienojās 12 pašvaldības un dzīvo aptuveni 20 000 iedzīvotāju, atrodas pie Baltkrievijas robežas.
Uz pieminēto domes sēdi vēlējās ierasties arī LPS vadība, taču G. Upenieks lūdzis tikšanos atlikt līdz 21. jūnijam. Viņš domā vispirms pats aizbraukt uz Rīgu un ar A. Jaunsleini izrunāties. Pa šo laiku daļa no Krāslavas novada prasībām jau esot izpildītas, visticamāk, pateicoties šim radikālajam lēmumam. Piemēram, Eiropas Savienības fondu sadalē nākamajā periodā LPS solījusi ņemt vērā ne tikai principu «nauda seko iedzīvotājam», no kā atkal ieguvējas būtu lielās pilsētas, bet arī citus kritērijus. A. Jaunsleinis Dienai atgādina, ka pagaidām jau vēl nav izdevies panākt atbalstu teritoriālajam principam vispār. Viņš vēlas tikties ar visiem Krāslavas domes deputātiem un cer, ka pašvaldība organizācijā atgriezīsies. Jāpasaka, ka novads vairākus gadus arī nebija maksājis biedra naudas, kas tam ir 7000 latu gadā. «Par to jau mēs nevienu laukā neslēgtu,» teica A. Jaunsleinis, bet G. Upenieks pieļauj, ka arī šo parādu ar laiku varētu nokārtot. Tomēr Krāslavas mērs vēl nesola atgriezties LPS, jo rūgtums par attieksmi pret pierobežu nav kliedēts. Piemēram, valsts atbalsts ir gājis secen Krāslavas-Madonas reģionālās nozīmes ceļam, bet, ja tas netiks sakārtots, var nākties slēgt granulu ražotni Latgran. G. Upenieks uzskata, ka valsts pienākums ir nodrošināt ikvienai teritorijai tā dēvēto minimālo pakalpojumu grozu, nevis atbalstīt tikai izredzētos. Agrākos gados jo īpaši priekšroka tika dota ar varas partijām saistītām pašvaldībām. Krāslava nebija arī to 17 pilsētu skaitā, kas ES atbalstu infrastruktūrai varēja saņemt no pilsētvides attīstības programmas.
Līderis, nevis boss
G. Upenieks ir dzimis Aulejā, bet uzaudzis Aglonas internātskolā. Agri pieradis par sevi atbildēt un cīnīties. Ieguvis agronoma diplomu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņš 80. gadu beigās atgriezās Latgalē un sāka strādāt Izvaltā par agronomu kolhozā Cīņa, bet vēlāk - par rajona galveno agronomu. Krāslavas rajona padomes vēlēšanās 1994. gadā par G. Upenieku «nobalsoja lauki» un viņš kļuva par rajona priekšnieku. Tas bija Māra Gaiļa (LC) valdības laikā, kad premjers ik mēnesi sasauca rajonu vadītājus, kuriem bija vienādas iespējas izteikt priekšlikumus, bet ikvienam bija jārēķinās, ka par neizdarībām viņu var arī nostrostēt. Kad rajona padomes reformēja, Upeniekam piedāvāja izpilddirektora amatu. Par Krāslavas mēru viņš kļuva pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām.
Pusotru gadu vēlāk Zaļo un Zemnieku savienība viņam piedāvāja startēt Saeimas vēlēšanās. Toreiz partijas aicināja sarakstos reģionos populārus cilvēkus, tikai ZZS bija aizmirsusi G. Upeniekam pateikt, ka ievēlēšanas gadījumā atpakaļceļa uz pašvaldību vismaz līdz nākamajām vietējām vēlēšanām vairs nav. Tik ilgi arī G. Upenieks izturēja Saeimā - līdz 2009. gada novadu domes vēlēšanām, pēc kurām atgriezās Krāslavā jau kā lielā novada priekšsēdis. Saeimā viņš neiejutās, jo - lai deputāts patiešām varētu būt atbildīgs par lēmumiem, par kuriem balso, viņam ir jāspēj novērtēt to ietekme uz cilvēku dzīvi, kas bez profesionāliem konsultantiem neesot iespējams. Kad G. Upenieks bija Saeimas deputāts, viņš sāka pa Krāslavu staigāt kājām, līdz atskārta, ka cilvēki viņu pārstājuši sveicināt. Atsākuši padot sveicienu tikai tad, kad vietējā avīzē viņš paziņojis par lēmumu atgriezties. «Man vēl gribas kaut ko neviltotu un nepolitisku redzēt. Saeimā ir savstarpējās konkurences likumi starp frakcijām, opozīciju un koalīciju un visu laiku jādomā, ko kuram var vai nevar teikt,» toreiz sacīja G. Upenieks.
Kad viņš nonāca parlamentā, vairāk pat saskanējis ar Tautas partijas (TP), nevis ZZS deputātiem. TP bija arī viens no G. Upenieka tuvākajiem politiskajiem domubiedriem, kādreizējais valmierietis Māris Kučinskis - viņi ne tikai viens pie otra ciemojušies pilsētu svētkos, bet tikušies arī ar ģimenēm. M. Kučinskis teica, ka G. Upenieks atšķirībā no daža laba viņa kolēģa citā novadā ir «nevis priekšnieks vai boss, bet patiešām līderis un autoritāte pilsētā, pie kura nāk pēc padoma». G. Upenieks ar M. Kučinski labi saprotas joprojām, bet tieši viņa aiziešana strādāt uz Lielo pilsētu asociāciju ir viens no Krāslavas novada sarūgtinājuma iemesliem - lielo pilsētu lobijs ir kļuvis izteiktāks. G. Upenieks nepārmetot M. Kučinskim, tikai esot žēl, ka novadu apvienībai nav iespējas sev noalgot tik profesionālu padomnieku un tā cīnīties par savām interesēm. Novadu pašvaldību grupas pārstāvju neesot pat Nacionālā attīstības plāna izstrādes darba grupā.