Saeimā neiekļuvušās AP premjera amata kandidāts Atis Pabriks (AP/"Latvijas attīstībai") šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās, ka AP vēlēšanās vāji nostartēja tajos apgabalos, par kuriem atbildēja partija "Par".
Vaicāts, vai partija pieņem šo Pabrika kritiku, Celmiņš uzsvēra, ka noteikti "nē", un atzīmēja, ka Pabriks pēc 1.oktobra nav deleģēts runāt AP vārdā un pieļāva, ka tas varētu būt vai nu ministra personīgais vai viņa pārstāvētās partijas viedoklis.
"Par" izpilddirektors reizē atzina, ka partijas biedriem ir vairāki pieņēmumi, kāpēc partijas kampaņas Rīgā un Kurzemē neuzrādīja labākus rezultātus. Par šo jautājumu sīkāk tikšot spriests valdes sēdē.
Vaicāts, vai "Par" turpinās darbu apvienībā AP, vai turpmāk darbosies citādi, Celmiņš norādīja, ka arī šis jautājums tiks apspriedīs partijā.
Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt "Par" valdes locekļa, veselības ministra Daniela Pavļuta komentāru par vēlēšanu rezultātiem un uzzināt viņa redzējumu par kustības turpmāko nākotni.
Kā ziņots, Pabriks intervijā Latvijas radio norādīja, ka AP uz vēlēšanām sadalījusi atbildību par vēlēšanu apgabaliem starp "Latvijas attīstībai" (LA) un "Par". Lielākie zaudējumi tikuši piedzīvoti tajos divos apgabalos, kur atbildību uzņēmusies "Par" - Kurzemē un Rīgā, jo Vidzemē, Zemgalē un Latgalē AP tikusi pāri vai bijusi tuvu 5% barjerai, bet Rīgā un Kurzemē startēts vāji.
Taujāts, vai būtu jāšķir LA un "Par" politiskā sadarbība, Pabriks tieši neatbildēja, sakot , ka šis jautājums vēl esot jāvērtē un "laiks rādīs".
Pabriks uzskata, ka AP startu vēlēšanās ietekmējuši arī par apvienību izplatītie mīti.
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.