Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Lai Valsts prezidents nepieņemtu ST tiesneša zvērestu, jābūt nopietniem argumentiem

Lai Valsts prezidents Valdis Zatlers nepieņemtu Saeimas Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā ieceltā cilvēka zvērestu pirms darba gaitu sākšanas, jābūt ļoti nopietniem argumentiem, kādu parlamenta atbalstītās Vinetas Muižnieces (TP) gadījumā nav. Šādu viedokli _Dienai _pauda bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Jautāts, kas varētu būt šie nopietnie argumenti, A.Endziņš kā piemēru minēja kriminālprocesu, kurā cilvēkam ir aizdomās turētā statuss vai uzrādītas apsūdzības. V.Muižnieces darbība politikā vadošā amatā nekādā gadījumā nevar būt pietiekams iemesls zvēresta nepieņemšanai, piebilda bijušais ST priekšsēdētājs.

“Ja [Aivaru] Lembergu ievēlētu vai arī [Raimondu] Munkevicu, tad varētu būt citādi,” teica A.Endziņš, piebilstot, ka tādā gadījumā Valsts prezidents varētu atlikt zvēresta pieņemšanu. Nekur normatīvos nav pateikts, kā prezidentam rīkoties tālāk, taču pēc analoģijas ar likumiem varētu varbūt lūgt Saeimai otrreiz lemt par piemērotāko kandidatūru.

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps Dienai teica, ka prezidents drīkst atlikt zvēresta pieņemšanu, taču nedrīkst to nepieņemt vispār. “Ja parlaments ir ievēlējis ST tiesnesi un Valsts prezidents atsakās pieņemt zvērestu, tad tā būtu konstitucionālā krīze. Tas būtu nopietns konflikts starp valsts varas orgāniem,” piebilda J.Pleps.

Arī Valsts prezidenta preses padomniece Ilze Rassa norāda, ka Satversmes tiesas likums nemaz neparedz nosacījums, uz kuriem balstoties Valsts prezidents varētu nepieņemt ST tiesneša zvērestu. Likums nepārprotami pasaka, ka ST tiesnešus apstiprina Saeima, kurai, vadoties pēc likuma, kandidātu atbilstība arī jāizvērtē. Turklāt zvēresta nepieņemšana nevar anulēt Saeimas balsojumu par ST tiesneša apstiprināšanu amatā.

Pēc konstitucionālo tiesību pārzinātāju sacītā, Saeima ar savu vakardienas lēmumu V.Muižnieci jau ir iecēlusi ST tiesneses amatā, taču zvēresta nodošana ir nepieciešama, lai viņa varētu sākt pildīt savus pienākumus. J.Pleps uzskata, ka zvēresta nodošanai vairāk ir simboliska un ceremoniāla nozīme. Tā laikā parlamentā atbalstītais cilvēks ST tiesneša amatam dod solījumu un Valsts prezidents viņam ap kaklu apliek amata ķēdi.

J.Pleps norādīja, ka Latvijā nav bijis precedenta, kad Valsts prezidents būtu atteicies pieņemt tiesneša zvērestu. “Tas būtu ļoti slikts signāls un tas neatbilstu tiesu varas neatkarības principiem,” uzskata J.Pleps. Pēc viņa teiktā, savulaik zvērestu no trim tiesu izpildītājiem atteicies pieņemt bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, kura rīcību tiesību jomā strādājošie tolaik asi kritizējuši.

I.Rassa, rezumējot argumentus, teic - lai kādas būtu Valsts prezidenta personīgā domas un uzskati, viņam ir jārīkojas atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Jau ziņots, ka nu jau bijušo Tautas partijas frakcijas vadītāju un Saeimas deputāti V.Muižnieci Saeima ceturtdien ar 52 balsīm ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi. Dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskata, ka politiķes ievēlēšana par tiesnesi nopietni apdraud tiesu varas neatkarību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas