A.Pabriks uzsvēra, ka nav pamata neoficiālajai informācijai, ka budžeta taupības dēļ Latvija varētu samazināt savu misiju Afganistānā. "Tas kaut kad nākotnē būs jādara, taču ne ātrāk kā 2014.gadā," sacīja ministrs un uzsvēra, ka tās ir tikai spekulācijas, ka aizejot Latvija varētu ietaupīt budžeta līdzekļus, jo tādā gadījumā Latvijai pašai no sava budžeta vajadzēs atrast finansējumu aizsardzībai.
A.Pabriks uzsvēra, ka jau tagad tiekot nopietni domāts par civilo iesaisti, bet ne par aiziešanu no Afganistānas. "Varu teikt, ka Latvijas militārais kontingents paliks šajā valstī līdzšinējā skaitliskajā sastāvā," piebilda A.Pabriks.
Ministrs piebilda, ka patlaban Latvijas karavīru izvešana no Afganistānas no drošības viedokļa būtu "pašnāvnieciska". "NATO valstis mums palīdz gaisa telpas sargāšanā, bet mēs savukārt uzturam militāro misiju Afganistānā. Budžeta ietaupījumu militārās misijas pārtraukšana nedotu, jo patlaban aizsardzībai tiek atvēlēts aptuveni 1% no valsts budžeta, bet, pārtraucot misiju, būtu nepieciešams atvēlēt NATO valstīm obligātos 2% no budžeta," skaidroja A.Pabriks.
Viņš piebilda, ka lēmumu par militārās misijas pārtraukšanu Afganistānā ir jāpieņem visām NATO valstīm kopīgi. Jautāts, kā šādā gadījumā viņš raksturotu atsevišķu NATO valstu rīcību, pārtraucot vai samazinot karavīru klātbūtni Afganistānā, Pabriks sacīja, ka šīs valstis kompensē militārās misijas samazināšanu ar lielāku civilo iesaisti.
"Latvijai patlaban nav šāda kompensācijas mehānisma, lai militāro misiju varētu aizstāt ar lielāku attīstības palīdzību Afganistānai, jo šī gada budžetā Latvija attīstības palīdzībai atvēlējusi tikai 840 latus," skaidroja A.Pabriks.